Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika šobrīd biznesa ciklā ir ekonomikas uzplaukuma fāzes otrajā pusē, tad šī situācija ir diezgan normāla, bet, protams, to nedaudz akūtāku padara iedzīvotāju skaita sarukums. Otrajā ceturksnī bezdarbnieku skaits samazinājās par 11,2 tūkstošiem jeb 12,9%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo ceturksni. Bezdarba līmenis nokrita līdz 7,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada. Tā nudien ir iepriecinoša ziņa darba ņēmējiem, īpaši apstākļos, kad arvien vairāk darba devēju sūdzas par darbaspēka trūkumu. Tās ir lielākas iespējas atrast darbu bezdarbniekiem un lielākas izredzes uz algas pielikumu strādājošajiem. Labā ziņa ir arī tāda, ka bezdarba līmenis samazinās nevis tāpēc, ka vienkārši mūsu kļūst mazāk, bet gan tāpēc, ka aug nodarbināto skaits.
Strādājošo skaits aug nu jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Otrajā ceturksnī tas palielinājās par 2% jeb gandrīz 17,9 tūkstošiem salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Papildu ekonomikas izaugsmei nodarbinātības pieaugumu, visticamāk, veicināja arī neierasti siltais pavasaris, kas vairāk nekā citkārt šajā laikā sekmēja sezonāla rakstura darba vietu kāpumu.
Iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā turpināja sarukt – par aptuveni 12 tūkstošiem kopš pērnā gada otrā ceturkšņa, bet krituma temps kļuva lēnāks. Iespējams, ekonomikas izaugsme un vidējās algas kāpums palīdz mazināt vēlmi aizbraukt un attiecīgi arī aizbraucēju skaitu. Savukārt uzņēmumu centieni atrast trūkstošās darba rokas, iespējams, parādās nedaudz lielākā iebraucēju skaitā.
Līdzīgas tendences darba tirgū turpināsies arī gada otrajā pusē. Bezdarba līmenis turpinās virzīties uz leju un darbaspēka trūkuma problēma būs joprojām aktuāla. Līdz ar to var droši apgalvot, ka silstošais darba tirgus arī otrajā pusgadā veicinās strauju vidējās algas pieaugumu, kas nāks par labu iedzīvotāju maciņiem.
buceniecei
aha
oskars