Tādējādi tā šobrīd veicina straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu kopš šīs desmitgades sākuma. Gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn celtnieku darba apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās, audzis par 15,9%, savukārt pirmais pusgads, rēķinot pret šo pašu laika periodu pērn, ir ar 13% vērtu izaugsmi. Faktiski var teikt, ka nozares attīstība kļūst straujāka. Tomēr izaugsmes tempi ir viena lieta, bet būvdarbu apjoms naudas izteiksmē – pavisam cita.
Būvniecības kompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš atsaucas uz statistikas datiem, norādot, ka 2015. gadā būvniecības apjomi naudas izteiksmē sasniedza 1,75 miljardus eiro, savukārt pērn šīs skaitlis saruka līdz 1,42 miljardiem eiro. Līdz ar to pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu apjomi kritās vairāk nekā par 18%. "Ja raugāmies uz būvniecības apjomiem skaitļos, var teikt, ka mēs vēl mēģinām "noķert" 2015. gadu, un faktiski ne par kādu pārkaršanu būvniecības nozarē vēl nevar runāt. Protams, ir runas, ka trūkst darbinieku un aug cenas, tomēr kopumā, lai spriestu par kādām tendencēm, būtu jāpagaida vismaz gads," situāciju raksturo Ozoliņš.
Jautāts, cik lielā mērā izaugsmi izdodas virzīt ar ES fondiem saistītajām naudām, Ozoliņš skaidro, ka ar šo līdzekļu izmantošanu saistīto būvdarbu projektu sagatavošanai nepieciešams laiks, līdz ar to, visticamāk, šī ietekme lielākajā mērā izpaudīsies nākamajā vai pat aiznākamajā gadā. Tomēr nav tā, ka fondu naudai pašreizējā izaugsmē nebūtu nekādas ietekmes. Kā norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, straujais būvniecības apjoma pieaugums patiešām daļēji ir skaidrojams ar ES fondu finansējuma ieplūšanu, taču ir pieaugušas arī privātās investīcijas, uzsākot vairāku apjomīgu projektu realizāciju (Akropole, IKEA, dažādas rūpnieciskās ražošanas ēkas un citas). "Jāņem vērā, ka būvniecības nozarei ir cikliska saistība ar kopējo ekonomisko stāvokli, – atkarībā no ekonomikas izaugsmes, biznesa noskaņojuma un iedzīvotāju labklājības mainās gan industriālo objektu, gan mājokļu būvniecības apjomi. Tomēr būvniecību mēdz ietekmēt arī citi apstākļi, piemēram, pēdējo gadu laikā nozares lejupslīde notika ekonomikas izaugsmes periodā, jo būtiski tika ierobežota ES fondu izmantošana. Tā kā privātā sektora apjoms šajā laikā bija ļoti neliels, tas nespēja kompensēt šo pārrāvuma periodu," skaidro būvnieku pārstāve.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 24.augusta, numurā!