Sapropeļa ieguves vietas Daugavpils novadā ir Kalupes pusē un Demenes pagastā, bet pagaidām nav uzņēmēju, kuri ļoti vēlētos nodarboties ar tā iegūšanu, skaidroja izpilddirektores vietnieks.
Padomju laikos sapropeļa ieguves lauki bija izveidoti Kalupes novadā, kur uz Krievānu ezera brauca kuģītis un ar zemes sūkni sūknēja sapropeli uz krastā izraktajiem filtrācijas dīķiem, kur tas tika žāvēts aptuveni mēnesi. Pēc tam apžuvušais sapropelis ar traktoriem tika stumts ārā no dīķiem un kā mēslojums vests uz laukiem, stāstīja Aizbalts.
Patlaban darbiem izmantotā tehnika ir izpārdota, bet zemesgabals ezera krastā atdots tā mantiniekiem, kas to pagaidām neizmanto. Pirms kāda laika viens uzņēmējs bija izrādījis interesi par iespējām atjaunot sapropeļa ieguvi, bet acīmredzot nav spējis vienoties ar zemes īpašnieku un tā šis process arī apstājies.
Ja kādam uzņēmējam rastos vēlme atjaunot Daugavpils novadā sapropeļa ieguvi, vietējā pašvaldība būtu gatava savu iespēju robežās sniegtu viņam nepieciešamo palīdzību, uzsvēra Aizbalts.
Pēc speciālistu aprēķiniem, Daugavpils novadā ir koncentrēti aptuveni 65,3 miljoni kubikmetru sapropeļa krājumu, kas ir vieni no lielākajiem Latvijā.
Lieli sapropeļa krājumi koncentrēti arī: Rēzeknes apkaimē - 94,2 miljoni kubikmetru, Preiļos - 66,1 miljoni kubikmetru, Valmierā - 70 miljoni kubikmetru un Rīgas apkaimē - 51 miljoni kubikmetru. Nozīmīgi sapropeļa krājumi atrodas arī Krāslavas un Ludzas rajonos.