Tas ir rezultāts pērn uzsāktajai Rīgas ostas procesu digitalizācijai, kur kā viens no pirmajiem soļiem tiek izstrādāta un ostā ieviesta automatizēta, autonoma caurlaižu sistēma.
Darbu ietvaros paredzēts arī digitalizēt dokumentu apriti kravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt personu un kravu iekļūšanu ostas teritorijā.
''Pašreiz esam liela ceļa sākumā. Uzņēmuma RUT teritorijā realizētais pilotprojekts šobrīd ļauj testēt un novērtēt, cik liela ir automatizētas un autonomas caurlaižu sistēmas ietekme uz ostas termināļu biznesa procesiem. Te saredzam lielu ekonomisko un konkurētspējas ieguvumu. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas laiks parādīja, ka automatizēti bezkontakta risinājumi ir ne vien ātri un efektīvi, bet arī daudz drošāki'', uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps, apliecinot brīvostas pārvaldes apņemšanos ieviest šo sistēmu visā ostas teritorijā.
''Terminālī ieviestā automatizētā sistēma ļauj līdz pat 3 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas laiku - agrāko 45 minūšu vietā kravas mašīna ostā pavada tikai stundas ceturksni.
Mēs būtiski palielinām kravu aprites ātrumu, vienlaikus nodrošinot arī procesu precizitāti, uzskatāmību un kontroli.
Ieguvums no automatizētās sistēmas ieviešanas ir acīm redzams, tādēļ esam uzstādījuši uzņēmuma mērķi – piecos gados pilnībā automatizēt un digitalizēt visus procesus, kas saistīti ar kravu apstrādi, ieskaitot arī dzelzceļa kravas,'' stāsta SIA Rīgas Universālais termināls izpilddirektors Jānis Kasalis.
''Vienlaikus tiek risināti arī ilgtspējas un vides jautājumi. Esam izrēķinājuši, ka, atsakoties no papīra pavadzīmēm mūsu terminālī vien, tiek ietaupīta vismaz viena A4 papīra paka dienā, tas ir ap 500 papīra lapām,'' turpina Kasalis.
Ostas automatizētas un autonomas caurlaižu sistēmas projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgas tehnoloģijas ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumos - digitālās informācijas zīmes, detektori automašīnu numuru un konteineru numuru nolasīšanai, ass svari, biometriskās piekļuves kontroles sistēmas, pašapkalpošanās portāli u.c. risinājumi, ļaus kravas piegādes procesu un personu iekļūšanu ostas teritorijā pilnībā automatizēt, sākot ar atpazīšanu, kontroli un ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī – kravas svēršanu, kravas datu apstrādi un aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.
''Šī sistēma ir milzīgs datu apmaiņas tīkls, kurā bez Rīgas brīvostas pārvaldes un ostas uzņēmumiem būtiska ir vēl daudzu citu iestāžu un organizāciju līdzdalība,'' uzsver Viesturs Zeps. ''Pašreiz esam izveidojuši vienotu darba grupu ar VID muitas pārvaldi, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu, Latvijas Jūras administrāciju, Latvijas dzelzceļu un citām kravu loģistikas ķēdē iesaistītajām organizācijām, lai definētu vienotas, visām iesaistītajām pusēm atbilstošas prasības sistēmas izstrādei'', turpina Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs.
Digitalizēta dokumentu aprite un loģistikas procesa automatizācija Rīgas ostā ne vien palielina kravu apkalpošanas ātrumu, uzlabo kravu drošību un to kontroles iespējas, bet vienlaikus samazina arī automašīnu dīkstāves, sastrēgumus pilsētā un ar to saistīto izplūdes gāzu emisiju daudzumu. Ņemot vērā, ka Rīgas ostā ik gadu iebrauc un izbrauc vairāk nekā pusmiljons kravas automašīnu, desmitiem tūkstoši vagonu un vairāki tūkstoši kuģu, ostas procesu automatizācija un digitalizācija ilgtermiņā var nest būtiskas pārmaiņas ne tikai ostā un Rīgas pilsētā, bet pat visas valsts mērogā.