Ēdināšanas nozarē viduvējības ir, talantu maz

Ir nācies pabūt labos rietumu, nezinu A vai Z klases, restorānos,bet apkalpojuši un gatavojuši veči sirmām galvām! Latvijā nevienu sirmu galvu neredzu,vieni studenti.

Lielākoties tukša runāšana no paša sākuma, A klases restorāniem un vispār reti kuram restorānam reti kuram ir vispār dot stimulu tur strādāt tikai nodarbināt neatapīgus un tupus jauniešus sava labuma dēļ. Zinu pēc pieredzez 5 gadu laikā esmu strādājis vismaz 30 dažādos restorānos par viesmīli un no visiem tikai 6% ir piedāvājuši vairāk kā tikai darbs. Un 29 no tiem ir bijuši latvijas top 100 restorāni ne picērijas un citi miskastes. Zināšanu bueži vien ir arī vairāk nekā iespējams pielietot jo nu vairāk saules apkalpošanas ziņā ir nepilna apkalpošana, un tai nepilnajai apkalpošanai ir nekompotenta samaksa jo čajas nopelna viesmīlis ne uzņēmums, uzņēmums tikai nopelna to ko pārdod jo bieži vien galvenie viesmīļi pērk no savas kabatas dažādus instrumentus darbam jo redz īpašniekam or pajāt uz to visu jo galvenaos ir tikai nauda ko saņem.

Kur tu rakstā redzi, ka Le Dome izsakās īpašnieks?

Tajā pašā Vairāk Saules, kamēr biju mācekļa statusā, man nemaksāja ne centa. Nedēļu nostrādāju par velti un , protams, saprotot, ka tik īsā laika posmā iemācīties ēdienkarti ar 100 ēdieniem (kas vispār priekš restorāna ir daudz par daudz, jo norāda uz produktu ilgu uzglabāšanu) un piedevām pārzināt arī suši ēdienkarti no blakus restorānā nav iespējams. Jutos ļoti gaidītā arī tad, kad pārbaudes dienā, vadītāja man iedeva formas blūzi - novalkātu un negludinātu. Man ir latviešu, labas angļu un nelielas krievu valodas zināšanas, kuras pēc pieredzes uzlabojas, atbilstoši darba specifikai. Kāpēc cilvēkam ar lieliskām svešvalodu zināšanām būtu jāskraida 10 h maiņas ar paplātēm un jāšķūrē trauki. Tādi 'restorāni' kā Vairāk Saules, arī nevar gribēt vairāk kā studentus, kas paralēli mācībām, vakaros piepelnas, ir ar nelielām svešvalodu zināšanām, ir laipni, optimistiski, varbūt sākumā mazliet neveikli, bet pēc mēneša visi var gan paplāti noturēt, gan ieteikt kādu vīnu. Piedodiet, bet tā ir realitāte, augstas klases restorānā, var gribēt profesionālu viesmīli, ar kvalifikācijas celšanas plānu. Bet tie restorāni, kuri klientam rada vīziju par augstu klasi, bet to, kas notiek aiz virtuves durvīm, būtu kauns rādīt, tie tiešām nevar vēlēties viesmīļus, kas šajā profesijā ieguldījuši līdzekļus un laiku. Latvijā viesmīļi tiek izdzīti kā suņi, bez atpūtas pauzēm, bez tualetes pauzēm, bez sociālajām garantijām (piem. grūtnieci var atlaist pārbaudes laikā, it kā tas būtu bijis noziegums), darba līgums un noteikumi ir tikai papīrs, darba uzskaites laiks arī, dzeramnaudas reizēm ir iekļautas rēķinos, no kurām viesmīlis redz labi, ja nelielu daļu. Ir neliels skaits restorānu kur viesmīlis, vakarā var iet mājās ar cieņpilnu sajūtu, ar gandarījumu par padarīto, un ar 100$ dzeramnaudu.

Lai nestāsta pasakas. Atalgojums ir zemisks.

Pieņemu darbā tikai ar latviešu un angļu valodas zināšanām.Krievu tūristi gandrīz visi runā angliski, bet ja ar vietējiem runā latviešu valodā un nepārej uz citu valodu, tad kāds prieks un laime-izrādās viņi ļoti labi runā latviski!

sak nest savus auglus,debilizeta latviesu jaunatne ir konkuret nespejiga bez krievu valodas zinasanam ...

Mazliet vairāk cieņas pret kolēģiem nozarē varēja tomēr izrādīt, atradies izredzētais. Kautn kā ēstuves un bāri Rīgā nav bez dsrbiniekiem ar pašapkalpošanos. Algu gan viesmīļi prasa, nav jau Senās Ēģiptes vergi. Dižo pārcilvēku, kas nekad nezaudēs darbu vai vismaz tā domā, ka nezaudēs, bari pēdējā laikā par daudz pa presi sūdzas par vergu trūkumu.

Nu bet jūs jau paši ar savu tā saucamo uzņēmējdarbības kultūru cilvēku emigrāciju un aizplūšanu veicinājāt.n Skaidrs, ka nekvalificētajā sektorā (viesmīļi tak nebūs ar vairākiem grādiem un diplomiem, jūs tātad esat nekvalificētais sektors) Latvijā ir palikuši tie, kas nespēj nopirkt vienvirziena biļeti. Pasakiet paldies paši sev un saviem kolēģiem, kuriem kopš 90.to sākuma galvenais ir saraust ātri naudu, nopirkt dārgu mašīnu, bābai liekos pupus, matus, zobus, uzmest darbiniekus (Amerikā viena tautiete restorānu biznesā par šito joku tūlīt iesēdīsies uz vismaz desmit gadiem, Latvijā tā ir norma), uzmest piegādātājus. Jūs tiešām cerējāt, ka tā varēs mūžīgi? Ir tādi uzņēmumi, uz kuriem būtībā sociāli atbildīgam cilvēkam nevajadzētu iet vispār, zinot, kā tur izturas pret darbiniekiem. Starp tiem līderos, protams, Ķirsons, bet neba nu vienīgais. Āža kājas ir arī starp glaunajiem un krutajiem restorāniem. Vēl man ir jautājums, kā var būt Eiropas cenas ēdienam, zemEiropas cenas īrei (būsim godīgi, nu nemaksā telpu kvadrāmetrs kaut kādā Rīgā tik, cik Berlīnē vai Parīzē), bet nekādi nevar sakasīt Eiropas algām? Acīmredzot uzņēmumu vadītāji un īpašnieki dzīvo uz darbinieku rēķina.