Tas ir turpinājums pozitīvajām tendencēm pagājušajā gadā, kad Latvijas tūristu mītnēs nakšņojošo ārvalstnieku skaits pieauga par 7%, sasniedzot 1,7 miljonus, vēsta CSP. Vērtējot valstu griezumā, šogad var runāt par ievērojamu tūristu skaita pieaugumu no ASV (plus 34% salīdzinājumā ar 2016. gada pieciem mēnešiem), Zviedrijas (plus 23%), Lietuvas (plus 20%) un Krievijas (plus 19%). Šīs ir valstis ar jau vērā ņemamu pamata bāzi. Savukārt absolūtos pieaugumos sasniegti jauni rekordi no tādām valstīm kā Kanāda, Izraēla, Indija un Gruzija.
Turklāt jāņem vērā, ka tā nebūt nav pilnīga statistika, jo daļa ceļotāju nakšņo dzīvokļos, izmantojot dažādus portālus, piemēram, Airbnb pakalpojumus. Tāpat iebraucēji mēdz apmesties pie saviem radiniekiem un draugiem. Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere piekrīt, ka, mainoties tūristu paaudzēm un parādoties atšķirīgāku interešu grupām, Latvijā pēdējos piecos gados strauji attīstījās arī Airbnb, ko mēdz izvēlēties ceļotāji, kam par servisu un kvalitātes standartiem svarīgāks ir piedzīvojums un autentiskās vides izbaudīšana.
Ja gribam audzēt šo segmentu, svarīgi ir stiprināt arī viesmīlības kompetences, piemēram, cik daudz laika un uzmanības veltīt saviem viesiem, lai sniegtu nepieciešamo servisu un vienlaikus neapgrūtinātu.
Vairāk skandināvu
Zviedrijas tūristu skaita pieaugumu lielā mērā var saistīt ar faktu, ka 2016. gada decembrī Tallink prāmju līnijā Rīga–Stokholma atgriezās otrais prāmis, nodrošinot braucienus katru dienu. Sākot no 2014. gada vidus, kad Tallink attiecīgajā maršrutā atstāja tikai vienu prāmi (iepriekš kursējušo divu vietā), bija vērojams tūristu skaita kritums tieši no Zviedrijas.
Šī gada pirmajā pusē Rīgas ostā Tallink līnijā apkalpoti 329,4 tūkstoši pasažieru, kas, salīdzinot ar 2016. gada pārskata periodu, ir par 41% vairāk, liecina Rīgas Brīvostas pārvaldes apkopotie dati. Vērts atzīmēt, ka Rīgas ostā audzis arī kruīzu segments, lai arī tas neietekmē viesnīcu noslogojumu, tomēr liecina par tūrisma tendencēm. Kruīzu segmentā pilsētu apmeklējušo kruīza tūristu skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes – 2017. gada sešos mēnešos ostā ienākuši 33 kruīza kuģi, atvedot uz Rīgu 34,8 tūkstošus kruīzu tūristu (plus 19,3 tūkstoši pasažieru). Nozares pārstāvji lēš, ka līdz ar prāmju līnijas kapacitātes palielināšos vajadzētu pieaugt arī Skandināvijas tūristu skaitam.
Pēc lielāka krituma atsākusies izaugsme tūristu plūsmā no Krievijas, 2016. gadā jau bija vērojams 2% pieaugums, šis gads dinamiku pastiprinājis. Protams, jāņem vērā rubļa vērtības svārstības un negatīvās izmaiņas Krievijas ekonomikā. Baltic Travel Group valdes priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins norāda, ka šobrīd, neskatoties uz to, ka Krievijas iedzīvotāji turpina ceļot uz Latviju kā tūristi, viņi maina paradumus, tērē savus līdzekļus piesardzīgāk un izvēlas rūpīgāk pārdomātus braucienus.
No mazas bāzes
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) galvenie fokusa tirgi, kuros Latvija un arī Baltija kopumā tiek reklamēta visintensīvāk, ir Vācija, Krievija, Skandināvijas un Baltijas valstis, kas veido apmēram 65% no visa sektora.
Ģeogrāfiski tālāki mērķtirgi ir Āzija, īpaši Ķīna. Te gan jāteic, ka Ķīnas tūristu skaits šogad audzis par 28% pie samērā mazas bāzes, savukārt Japānas un Korejas tūristu skaits sarucis par 3–4%. "Ķīnas un Japānas tūristi patlaban pasaulē rada aktivitāti tūrisma jomā," teic Ligere. Turpmāk tiek prognozēts straujāks tūristu no Āzijas un Tuvajiem Austrumiem pieplūdums.
Ietekmē kaimiņi
Ārvalstu viesu skaita palielinājums radījis arī izaicinājumus tūrisma aģentūrām, piemēram, vietas viesnīcās ir grūtāk dabūt pieprasītākajos laika periodos un bieži vien nākas klientiem atteikt, jo ne visi ir gatavi alternatīvām zemākas kategorijas viesnīcās vai citās Latvijas pilsētās ārpus Rīgas.
Via Hansa Tours direktore Ilze Sproģe teic, ka uzņēmuma klienti visbiežāk ceļo uz visām trim Baltijas valstīm, tāpēc ir svarīga tūrisma infrastruktūras izaugsme arī Lietuvā un Igaunijā, jo, piemēram, šovasar tieši problēmas ar viesnīcu kapacitāti Igaunijā kļuvušas par nopietnu šķērsli. Jāuzsver, ka LIAA tālajos tirgos Baltiju reklamē kā vienu reģionu un ceļotāji no tālākiem reģioniem uz Baltiju skatās kā vienotu galamērķi un grib apceļot visu reģionu.
Arī Latvia Tours direktore Ieva Keiša apstiprina, ka interese par Baltiju kopumā aug un ka ceļojums tikai uz vienu no Baltijas valstīm tiek pieprasīts samērā reti. Šis faktors ietekmē tūrismu Latvijā, jo, ja nav viesnīcu vietu kaimiņvalstīs, Latvija netiek Index veiktais pētījums. izskatīta kā vienīgais galamērķis.
Vienlaikus te ir jautājums par sezonas izlīdzināšanu, jo ziemā Latvijas viesnīcas nav pietiekami noslogotas. Nesezonas laikā vairāk jādomā par konferenču un darījumu tūrisma attīstību Latvijā, atzīst nozares eksperti.
Ligere skaidro, ka, skatoties no viesmīlības biznesa viedokļa, esam un būsim gatavi pieņemt pieaugošās tūristu plūsmas – viesnīcu vietu skaits attīstās ātrāk nekā tūrisms kopumā, un, ja tūristu plūsmas pieaugums saglabāsies līdzšinējos tempos, numuru noslodze Latvijas viesnīcās varētu samazināties. Savukārt Igaunijā un Lietuvā viesnīcu noslodze ir lielāka, Igaunijā to veicina Skandināvijas tūristi, Lietuvā lielu artavu nes biznesa tūrisms, piemēram, dažādu konferenču rīkošana.
Attīstās infrastruktūra
Rīgas lidostas attīstība, Rail Baltica projekts, pasažieru ostas uzlabojumi – tas viss, protams, veicinās tūrisma industrijas izaugsmi kopumā. Infrastruktūrai ir liela nozīme. "Piemēram, lidosta veicina gan atbraukšanu uz Latviju kā galamērķi, gan tranzīta braucienus, kad tūrists tomēr kādu laiku pavada Latvijā. Domājams, ka jaunu lidojumu galamērķu ieviešana arī palielina tūristu skaitu no šīm valstīm," spriež Ligere.
Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits pērn pieauga par 5%. Te gan jāatzīmē, ka attīstīta lidosta ne tikai nodrošina ievērojamu pasažieru plūsmu, bet arī iespējas ceļotājiem atlidot un aizlidot, pavadot Latvijā pēc iespējas īsāku laiku, piemēram, nokārtojot darījumus un biznesa lietas vienas dienas laikā bez nakšņošanas. Kaut statistika rāda arī pozitīvas lietas, piemēram, to viesu skaits, kas Latvijā uzkavējas trīs un vairāk naktis, pērn pieauga par 8%. Lielākoties tie bija viesi no Baltkrievijas, Uzbekistānas, Indijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas. "Novērojumi liecina, ka daudzos gadījumos ceļojumi ir saistīti arī ar biznesu," teic Ligere. Vienlaikus viņa norāda, ka šobrīd nereti redzams, ka viesi no citām valstīm mēdz nakšņot Latvijā, piemēram, vienu nakti (vidējais palikšanas ilgums ir vien 1,93 naktis) un tālāk doties uz kaimiņvalstīm.
Viesnīcas Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel ģenerāldirektors Gerhards Erasmus uzskata, ka bez mērķtiecīga Rīgas kā galamērķa popularizēšanas ne prāmji, ne lidsabiedrības neieviesīs būtiskas izmaiņas tūristu skaitā. Tūrisma nozarei Latvijā ir milzīgs potenciāls, taču, lai tas spētu attīstīties, paralēli satiksmes uzlabojumiem nepieciešams arī mārketinga plāns un moderni aprīkoti kongresu centri. Jaunas viesnīcas, it īpaši starptautiski atzīti viesnīcu zīmoli, noteikti ieviesīs pozitīvas izmaiņas un dos savu ieguldījumu Rīgas atpazīstamības veicināšanā, uzskata Erasmus.
Aktīvāk jāreklamē
Divi lielākie Latvijas tūrisma industrijas izaicinājumi ir relatīvi neilgā sezona un ne īpaši izcilā valsts atpazīstamība. Atpazīstamības lauciņā Latvijai jākonkurē ar ļoti daudzām valstīm, un ir svarīgi arī paplašināt robežas, lai tūristi dotos ārpus Rīgas un Jūrmalas. "Latvijai vajadzētu sevi vairāk popularizēt un piestrādāt pie savas atpazīstamības pasaulē. Svarīgi ir arī biežāk rīkot lielus pasākumus, kas varētu interesēt ārzemju viesus," pārliecināta ir Ligere, aicinot paraudzīties arī uz kaimiņzemes Viļņas veiksmīgo piemēru – Viļņa sevi ļoti mērķtiecīgi pozicionē kā ceļojumu mērķi, tostarp arī biznesa tūrismam. Tāpat pieredze liecina, ka tūristus no tālākām zemēm bieži interesē etnogrāfija, vietējā eksotika, taču nišas tūrisms Latvijā vēl ir diezgan vāji attīstīts – būtu nepieciešamas labākas svešvalodu zināšanas, attīstītāka infrastruktūra, daudzveidīgāki maršruti. Proti, nepieciešams mērķtiecīgs darbs, lai virzītu tūristu plūsmu arī uz reģioniem, tādējādi palielinot arī viņu vidējo palikšanas laiku.
Spoža nākotne
Ar katru gadu palielinās tūristu skaits no Āzijas valstīm, taču, ņemot vērā nestabilo situāciju lielajās Eiropas pilsētās, Latviju apmeklēt izvēlas arī cilvēki no tuvajām Eiropas valstīm, Lielbritānijas un arī ASV. Sproģe vērtē, ka viennozīmīgi turpinās augt tūristu skaits no Ķīnas un citām Āzijas valstīm. Savukārt Eiropā dzīvojošo ceļotāju galamērķa izvēle, dodoties ceļojumā, lielākoties ir balstīta uz cenu līmeni, politisko situāciju un drošību galamērķī. Ja politiskā situācija nemainīsies un Baltijas valstis vēl arvien tiks uzskatītas par drošu ceļojuma galamērķi, tūristu skaits turpinās pieaugt. Vērtējot līdzšinējās tendences, Ligere šogad prognozē līdzīgu tūristu skaita pieaugumu kā pērn. "Pateicoties bagātīgajam pasākumu klāstam, to vidū dažādu slavenu mūziķu koncertiem un Eiropas koru olimpiādei, kas šogad notiek Rīgā, vasara izskatās pozitīvi," teic Erasmus.
Sproģe rezumē, ka konkurence nozarē palielinās, bet kopumā šī sezona ienākošajā tūrismā vērtējama kā laba, ar stabilu apjoma pieaugumu.