Mikrouzņēmuma īpašniece: Valsts apetīte ir nebeidzama

Lai arī Finanšu ministrija argumentē, ka izmaiņu rezultātā pieaugs darba ņēmēju sociālā aizsardzība, privāto uzņēmēju aprindas uzskata, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma nākamā gada izmaiņas ir vairāk matemātiskas un mazāk ideoloģiskas. "Mikrouzņēmumiem ar vidēji lielu apgrozījumu, kuriem darbinieku skaits ir trīs un vairāk, var nākties saskarties ar nodokļu maksājumu pieaugumu, kamēr uzņēmumi ar mazāk darbiniekiem iegūs pozitīvu efektu," norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
 

Riska zonā

Tiek lēsts, ka MUN režīms palīdzēja daļai uzņēmumu iznākt no ēnas zonas, un šobrīd aktuāls ir jautājums, vai izmaiņas tos mudinās atgriezties tajā, maksājot aplokšņu algas u. tml., vai tomēr ieradums maksāt nodokļus godīgi būs nospēlējis savu ieraduma lomu. Finanšu ministrijā atzīst, ka ēnu ekonomikas riski mazas saimnieciskās darbības zonā ir lieli, vienlaikus uzsverot, ka svaru kausā ir lielas sabiedrības daļas (apmēram 100 tūkstoši personu) riski par personu sociālu nodrošinātību nākotnē. Iespējams, ka šobrīd ir viens no labākajiem brīžiem veikt plānotās, ar mikrouzņēmumiem saistītās izmaiņas, jo, samazinoties bezdarba līmenim, pieaug darba ņēmēju tiesības diktēt nosacījumus darba devējam vismaz uz minimālu sociālo garantiju nodrošināšanu. 

Finanšu ministrija atgādina, ka ik gadu, kad palielina minimālo algu, vērojama tendence, ka uz noteiktu laiku palielinās to personu skaits, kuras stādā nepilnu slodzi, un tas norāda uz darba devēja un darba ņēmēja vienošanos minimizēt nodokļus. Reinis Jansons piekrīt, ka ir svarīgi, lai nodokļu režīms nepārdalītu naudu uz kāda cita rēķina, piemēram, rod ietaupījumu uzņēmumam no darbinieku sociālo garantiju līdzekļiem. Tas nozīmē, ka darbaspēkam būtu jāizmaksā līdzīgi dažādos nodokļu režīmos. Vienlaikus vienkāršs un stabils nodokļu režīms ir ļoti vēlams uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, būtiski ir nodokļu režīmu nemainīt vairāku gadu garumā. Ja tomēr kādas korekcijas ir nepieciešamas, tad tās jāiestrādā likumdošanā ar stāšanos spēkā pēc diviem vai vairākiem gadiem, lai uzņēmējiem ir laiks adaptēties jaunajos apstākļos.

Viens no ēnu ekonomikas veicinātājiem ir komplicēta un neskaidra nodokļu sistēma, kura regulāri tiek mainīta, radot aizvien lielāku neskaidrību un mazinot uzņēmēju uzticēšanos valstij kā stabilai un korektai sadarbības partnerei.

Mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana bija labs solis pretī vienkāršībai, kas mudina lielu daļu uzņēmēju iznākt no ēnu ekonomikas gaišajā zonā

"Izaicinājums ir tur noturēt uzņēmējus pat samērā mainīgā nodokļu vidē, jo mikrouzņēmumu nodokli teju katru gadu skar kādas izmaiņas," vērtē Jansons, piebilstot, ka šādos apstākļos motivācija pelēkajā zonā strādājošajiem uzņēmējiem legalizēties un sākt maksāt visus obligāti maksājamos nodokļus ir samērā zema, turklāt aktualizēts variants, sākot ar 2019. gadu, MUN režīmu vispār izbeigt.

Daudzi uzņēmēji piekrīt, ka mikrouzņēmumu režīms panāca, ka daļa uzņēmēju iznāca no ēnas zonas, tas arī palīdzēja izveidot vieglu, ērtu un saprotamu regulējumu. "Ņemot vērā to, ka uzņēmumi maksā nodokļus no apgrozījuma, kas ir ērti un viegli administrējami, tad ieviest jaunus papildu maksājumus daudziem, jo īpaši reģionu uzņēmējiem, varētu šķist samērā sarežģīti, tāpēc daudz veiksmīgāks būtu risinājums, ja tiktu saglabāts procentu maksājums no apgrozījuma," uzskata MUN režīmā strādājošā uzņēmuma Rū komunikācijas īpašniece un valdes priekšsēdētāja Rūta Grikmane. Piemēram, ja pašreiz regulējums paredz 5% apgrozījuma nodokli un minimālās VSAOI 75% apjomā nākamgad, un pilnu summu aiznākamgad, tad daudz saprotamāk būtu, ja tiktu mikrouzņēmumiem prasīts maksāt kaut vai 11% apgrozījuma nodokli, kur starpība no 5% tiktu novirzīta sociālajam budžetam, tādējādi apdrošinot darbiniekus, bet neizjaucot administrēšanas sistēmu. "Cilvēki uzsāk uzņēmēja gaitas un īsteno savu sapni, kas nereti ir saistīts ar kādu savu prasmi vai hobiju. Ar uzņēmumu administrēšanu saistīti jautājumi viņiem ir sveši, līdz ar to ir ļoti būtiski nodrošināt maksimāli vienkāršu un saprotamu nodokļu administrēšanas vidi. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir samērā labs risinājums – nav jācīnās ar izdevumu uzskaiti, kas ievērojami atvieglo grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā," skaidro Jansons.
 

Sākums parādīs

Nākamgad liela daļa mikrouzņēmēju sastapsies ar situāciju, ka līdzšinējā gada peļņa saruks par vairākiem tūkstošiem eiro, un var notikt arī tā, ka peļņa kļūs par zaudējumiem.

Brīdī, kad uzņēmējs redz zaudējumus, tiek izsvērti vairāki scenāriji, starp kuriem pietiekami populāri būs nodokļu optimizācijas jautājumi

atzīst Jansons. Līdzīgi kā ūdenī iemests cilvēks glābjoties atmet daudzas vispārpieņemtas uzvedības normas un cenšas izdzīvot. Šis viennozīmīgi ir arī tas brīdis, kad uzņēmējs pārdomā, vai turpināt savu uzņēmējdarbību ir rentabli, kas, protams, skar arī tos cilvēkus, kas pie šī uzņēmēja strādā. Finanšu ministrijā gan teic, ka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta datus par MUN darbinieku vidējām algām, sagaidāms, ka lielākā daļa MUN  maksātāju pielāgosies sistēmai un veiks minimālo VSAOI.

Lai arī Labklājības ministrijas iecere stiprināt sabiedrības daļas sociālo aizsardzību kopumā nav peļama, diemžēl daudzas amatpersonas un daudzi ierēdņi raduši dzīvot sava veida siltumnīcas efektā, jo zina, ka alga bankas kontā "iekritīs" konkrētā datumā, taču aizmirst tos, kas šo algu samaksā, respektīvi, visus Latvijas nodokļu maksātājus. 

Pašreiz proporcija tam, cik cilvēku ir nodarbināti privātajā sektorā un cik ir "uzturami", respektīvi, strādā valsts sektorā, ir katastrofāla. "Ja mērķis ir "aizdzīt" cilvēkus prom no Latvijas, tad pašreiz tiek darīts viss iespējamais, lai tas tiktu sasniegts. Domājams, ka daudzi mazie uzņēmēji nākamā gada sākumā sapratīs, ka ar biznesu nodarboties vairs nav ekonomiski pamatoti. Viena daļa nolaidīs rokas un aizbrauks prom no Latvijas, daži meklēs citas alternatīvas, lai pārkārtotu darbu, meklējot kādas iespējas optimizēt izmaksas (tostarp uz nodokļu rēķina), vēl viena daļa meklēs darbu un kļūs par darba ņēmējiem," teic Grikmane. Viņa arī retoriski jautā: "Vai mēs esam tam visam gatavi?" un atbild, "domājams, ka ne!" Grikmane uzskata, ka daudzi uzņēmēji nākamā gada pirmajos mēnešos sapratīs, ka nevar atļauties maksāt nodokļus par visiem darbiniekiem, kā rezultātā būs jāizšķiras – maksāt mazākas algas, atlaist cilvēkus, pašam uzņemoties strādāt vairāk, vai arī darboties ēnu ekonomikā. 

Domājams, ka neviens no šiem risinājumiem nedos valstij plānoto efektu. Pati uzņēmēja šobrīd vēl nevar prognozēt, ko darīs pēc 2018. gada. "Domājams, konsultēšos ar grāmatvedi par to, kā pārkārtot uzņēmumu tā, lai spētu saglabāt kaut dažas darba vietas, taču viens ir skaidrs – jāstrādā būs vēl vairāk nekā līdz šim, jo valsts apetīte ir nebeidzama," tā Grikmane.
 

Tikai krīzei?

MUN režīms bija krīzes risinājums – ar mērķi bez darba palikušos iesaistīt uzņēmējdarbībā, teic Finanšu ministrijā, norādot, ka tomēr tas nenozīmē, ka vienkāršots nodokļu režīms nevar būt kā pastāvīga likuma norma. Patlaban Finanšu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju domā par alternatīva modeļa izstrādi. MUN režīms jau sākotnēji – Saeimā –  tika pārveidots no vienkāršota nodokļu režīma uz zemu nodokļa sloga režīmu, jo likumprojektā noteiktā nodokļa likme 20% tika samazināta līdz 9%. Mainot būtību, likumā nebija normu, kas novērstu tā izmantošanu nodokļu plānošanas mērķiem, skaidro Finanšu ministrijā. 

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata – ir nepieņemami, ka vispirms tiek paziņots, ka MUN režīma vairs nebūs, bet nekas loģisks netiek piedāvāts vietā. Tas ir absurds, ka uzņēmējiem jādzīvo neziņā, jo aiz katra no viņiem stāv ne tikai darbinieki, kuri arī nezina, kas tālāk būs, bet arī ģimenes, bērni utt. Valstij ir pietiekami daudz instrumentu, lai cīnītos ar negodprātīgiem uzņēmējiem, taču nav pārāk bieži dzirdēts, ka tie tiktu izmantoti. Finanšu ministrija gan aizstāv savu padotības iestādi – Valsts ieņēmumu dienestu –, atgādinot, ka MUN maksātāju skaits tuvojas 50 tūkstošiem. "Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumos nodokļu optimizēšanas mērķiem sadalās jau darbojošies uzņēmumi, par ko liecina biroja darbinieku reģistrēšana par mikrouzņēmumiem, tad tiek apgrūtināta arī VID darbība, jo, lai konstatētu nodokļu optimizēšanu, jāveic auditi gan uzņēmumā, no kura nodalās mikrouzņēmums, bet tas turpina sniegt tos pašus pakalpojumus, gan pašā mikrouzņēmumā," skaidro Finanšu ministrijā.