Vai tiek gatavota augsne nodokļu celšanai?

Tiesa, tāpat kā daudzās citās lietās, tālāk par tukšu runāšanu, ko paši sauca par debati, Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība netika. Iespējams, pietrūka kapacitātes, bet daudz ticamāk - sabijās, ka vēlētāji vienkāršu nodokļu palielināšanu nepiedos.Bet ko nav ērti darīt ar savām rokām, to var braši paveikt ar citu – pārdot par kapeikām banku, celt nodokļus utml. Pasaules bankai tika pasūtīts nevis abstrakts pētījums par nodokļu sistēmu, bet "pētījums", kā palielināt nodokļu ieņēmumus un it kā mazināt nevienlīdzību.Nav jābūt matemātikas ģēnijam, lai saprastu - lai iekasētu vairāk, ar nodokļiem apliekamā darbaspēka samaksas daļa ir jāpalielina, kas faktiski nozīmē nodokļa celšanu. Bet stāsts par nodokļa "progresivitāti" vai to, ka mazās algas tiks apliktas ar mazāku nodokli, bet lielās lielāku, Latvijas apstākļos ir nevis stāsts par nevienlīdzības vai nabadzības samazināšanu, bet sabiedrisko attiecību gājiens, kura aizsegā veikt nodokļa palielināšanu. Proti, Latvijā nav plašas darbaspēka masas, kas saņemtu patiešām lielas algas. Ja valsts kasi varētu piepildīt ar nodokļiem apliekot patiešām lielas algas, tad tā jau būtu piepildīta pēc šogad ieviestā solidaritātes nodokļa. Lai patiešām iekasētu vairāk naudas, ar lielāku nodokli ir jāapliek vidējas un pat zemas algas. Progresivitātes nodoklis praksē nozīmē to, ka nedaudz mazāk nodokļos samaksās pavisam mazo algu īpašnieki (tajā skaitā arī "aplokšņu algu" saņēmēji, kas oficiāli saņem minimālo algu), bet visi pārējie maksās vairāk. Grūti pateikt, cik šādas nodokļu izmaiņas mazinās nevienlīdzību, taču vismaz daļu pašreizējā vidusslāņa pavirzīs nabadzības virzienā.Tiesa, atšķirībā no iepriekšējās valdības, kas pasūtīja šo "pētījumu" un visādi centās sabiedrību sagatavot nodokļu paaugstināšanai, pašreizējais ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vismaz stājoties amatā solīja nesteigties un rūpīgi izsvērt vai tiešām nepieciešams palielināt nodokļus.Kādi tad līdz šim bijuši galvenie nodokļu palielināšanas atbalstītāju argumenti? Pirmkārt, tradicionālais "trūkst naudas". Otrkārt, Latvijā procentuāli nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu esot krietni vien zemāki nekā vidēji Eiropā.Sāksim ar otro. Jā, tiešām procentuāli pret kopproduktu nodokļu ieņēmumi Latvijā ir zemāki nekā vidēji Eiropā un kaimiņvalstīs. Bet kāds tam sakars ar darbaspēka nodokli? Darbaspēka nodoklis Latvijā ir augstāks nekā daudzās Eiropas valstīs. Citiem vārdiem, ne jau nepietiekamais darbaspēka nodoklis ir tas, kas neļauj piepildīt valsts kasi. Cik vidēji viens strādājošais samaksā nodokļos? Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga  uz papīra" Latvijā bija 827 eiro, no kuriem kopumā nodokļos uz Valsts kasi tika pārskaitīti nedaudz vairāk kā 435 eiro (282 eiro – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa, 153 eiro - iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 0,36 eiro – uzņēmējdarbības riska valsts nodeva). Tātad šogad vidēji viens strādājošais kopumā valsts budžetā iemaksās aptuveni 5220 eiro. Godīgi sakot, saprātīgi rīkojoties ar šiem pieciem tūkstošiem, eiro indivīds varētu atļauties apmaksāt gan medicīniskos pakalpojumus, gan kooperējoties ar dažiem desmitiem citu indivīdu, algot bērniem skolotājus, nolīgt apsargus drošības un kārtības nodrošināšanai, algot privātu armiju valsts aizsardzībai. Tas, protams, nedaudz vienkāršoti un vulgarizēti, tomēr liek aizdomāties par to kāpēc īsti valstij trūkst naudas.Neaizmirsīsim, ka eksistē virkne citu nodokļu - PVN, uzņēmumu ienākuma nodoklis, kapitāla pieauguma, akcīzes nodokļi degvielai, tabakai un alkoholam. Ar nodokļiem tiek apliktas ne tikai darba algas, bet arī pensijasIr visai maz primāru funkciju, kuras jānodrošina valstij – savas teritorijas aizsardzība, pilsoņu drošība, taisnīgums un vienlīdzība, sociālās garantijas. Kā Latvijas valsts ar to tiek galā? Valsts aizsardzībai mēs nevarot atļauties tērēt NATO solītos 2% no IKP, policija, neskatoties uz mazajām algām, strādā, tieslietu sistēmā valda bardaks un, ārvalstu investoru vārdiem runājot, "organizētā noziedzība", izglītības un zinātnes sistēmā trūkst naudas, veselības sistēmā trūkst naudas un valda bardaks. Tātad, virspusēji raugoties, Latvijas valstij tomēr nepietiek līdzekļu valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.Bet vai tas tā patiešām ir? Eiropas padome šā gada sākumā publicēja citu pētījumu, kurā konstatēts, ka korupcijas dēļ Latvija gadā zaudē no 3,5 līdz pat 5 miljardiem eiro. Auditorkompānija Deloitte Latvija vasaras sākumā publiskoja pētījumu, ka maksātnespējas shēmās pēdējo septiņu gadu laikā valstij nodarītie zaudējumi ir 7,8 miljardi, tātad vidēji 1,1 miljards eiro gadā. Bijusī premjera Straujuma februāra vidū LNT raidījumā 900 sekundes izpļāpājās, ka nepietiekami efektīvas resursu izmantošanas dēļ Latvija gadā zaudē ap vienu miljardu eiro. Cik tiek zaudēts PVN karuseļos, cik tiek iztērēts dažādos bezjēdzīgos projektos un pētījumos, neviens nav pacenties aprēķināt, bet jādomā, ka summas sanāktu ne mazāk šokējošas.Citiem vārdiem, nevis valstij trūkst naudas pamatfunkciju veikšanai, bet tā tiek "palaista garām" valsts kasei, izšķērdēta un nozagta. Līdz šim ministru aprindās populārie stāsti, ka, ja iedosim naudu mediķiem, tā būs jāatņem skolotājiem, ja celsim skolotāju algas, būs jāsamazina pensijas u.t.t., realitātē ir no tās pašas sērijas kā stāsts - ja nopirksim maizi un desu, tad nepietiks alum un cigaretēm.Starp citu, arī par šo pēc Latvijas iniciatīvas veikto Pasaules bankas pētījumu, kuram iepriekšējā valdība bija paredzējusi centrālo lomu sabiedrisko attiecību kampaņā par nodokļu paaugstināšanas nepieciešamību, ir samaksāti 300 tūkstoši eiro. Vai nav nedaudz par dārgu?