Kad esi Brno, nemaz nešķiet, ka šī glīti kompaktā pilsētiņa lepojas ar Čehijas otrās lielākās pilsētas statusu. Par Brno jokojot kā par lielu ciematu, taču latviešu mērogam tā ir liela pilsēta ar 400 000 iedzīvotāju, no kuriem ceturtdaļa ir vietējie vai ārzemju studenti.
Brno pilsētainavā visspilgtāk izceļas Svētā Pētera un Paula baznīcas 81 metru augstās spices. Iespaidīgais dievnams celts 1905. gadā un dižojas ar 6000 stabuļu ērģelēm. Katru dienu baznīcas torņi izziņo dienvidu pulksten vienpadsmitos, pieminot 1645. gadu, kad Brno bija vienīgā pilsēta Morāvijā, kas bija spējusi atvairīt zviedru iebrukumu Trīsdesmit gadu karā. Saskaņā ar leģendu zviedru ģenerālis paziņojis – ja nespēs ieņemt pilsētu, līdz baznīcas torņi zvanīs dienvidu, viņa armija atkāpsies. Brno karavadoņi viltīgi pavēlējuši zvaniem skanēt stundu agrāk, un tā zviedru armija nav paguvusi ieņemt pilsētu.
Līkā torņa atriebība
Brno iedzīvotāji jau izsenis bijuši kāri uz leģendām. Virs pilsētas rātsnama vārtiem skatienu piesaista XVI gadsimtā celts tornītis, kas atgādina sakusušu sveci. Nostāsts vēsta, ka skulptors Antons Pilgrams torni saliecis apzināti, kad nav saņēmis algu par savu darbu. Nav zināms, vai tā ir patiesība vai skulptors vienkārši spēlējies ar vēlās gotikas elementiem, taču šodien pret tornīti vēršas tūkstošiem skatienu un fotokameru objektīvu.
Rātsnama vārtu ejā jāpaceļ galva, lai nepalaistu garām pilsētas simbolu un kārtējo leģendu. Pat bērns pateiks, ka šeit redzamais izbāztais dzīvnieks ir krokodils – bet kāpēc vietējie to uzcītīgi dēvē par pūķi? Senatnē Brno esot terorizējis kāds briesmonis, kuru vietējo ļaužu pārbiedētā iztēle nodēvējusi par pūķi. Kāds drosminieks šo "pūķi" nogalējis, un nu tas gozējas uz visdažādākajiem suvenīriem, ar savu identitāti mulsinādams tūristus.
Rātsnama vecākā daļa būvēta 1240. gadā, un pilsētas valde šeit strādājusi septiņus gadsimtus. No rātsnama torņa paveras bezgalīgs skaits citu torņu. No gotiski cakainiem līdz apaļi smagnējiem, no gariem un spiciem līdz gandrīz neredzamiem, no koši sarkaniem līdz domīgi pelēkiem. Neticami tuvu vecpilsētai slejas arī neiederīgie termoelektrostacijas torņi.
Krāšņa ainava paveras arī no citas pilsētas daļas – Špilberkas pilskalna. No vietējās nozīmes pils, vēlāk visā reģionā svarīga cietokšņa līdz Eiropas bargākajam cietumam – tāds ir Špilberkas pils ceļš līdz šodienas muzeja statusam. Ir vērts izsekot pils evolūcijai interesantajās ekspozīcijās – šeit vēl arvien skatāmas senas ieroču noliktavas, bīstamu noziedznieku kameras un 114 metru dziļa aka.
Pazemes dārzeņu tirgus
Viens no Brno ievērojamākajiem laukumiem Zelný trh jeb Dārzeņu tirgus dus rekonstrukcijas miegā. Ja pacelsiet skatienu pāri pagaidu neglītumiem, ieraudzīsiet lepnu laukumu, ko ieskauj vairāki arhitektūras šedevri – Centrāleiropas vecākais teātris Reduta, Dītrihšteina pils jeb Morāvijas muzejs un citas gotikas, renesanses un baroka stila ēkas. Pēc rekonstrukcijas laukumā atgriezīsies dzīvība līdz ar svaigu dārzeņu, augļu un ziedu pārdevējiem, kas devuši laukumam nosaukumu.
Lejup pa nogāzi atrodama ieeja Dārzeņu tirgus pazemes labirintā. Nervus kņudinoša 40 minūšu gara pastaiga pa viduslaiku ejām, noslēpumainiem kaktiem, akmens koridoriem un pagrabiem sniedz aizraujošu ieskatu pilsētas vēsturē. Jau kopš viduslaikiem laukuma dzīve lielā mērā ritējusi pazemē, pagrabi tikuši izmantoti noliktavām, lielākās telpas – krogiem. Tuneļos varēja iekļūt no dažām ēkām vai pa īpašām ejām no laukuma – dažās pat varēja iejāt ar zirgu.
Otrā laukuma pusē atrodams kāds biedējošāks apskates objekts – mumificēto kapuciešu mūku kapenes. Īpašās ventilācijas sistēmas un augsnes sastāva dēļ dučiem mūku ķermeņu šeit iebalzamējušies baisi perfektā stāvoklī. Daži vēl arvien – pēc vairākiem gadsimtiem – redzami apģērbā, pirkstos sažņaugtu rožukroni.
Ja mūki uzdzen šermuļus, kapuciešu klosterī skatāma arī kāda krietni jaukāka ekspozīcija – tipiska Morāvijas ciematiņa modelis, kurā attēlota ciema iedzīvotāju ikdiena XIX gadsimta beigās. Dzirnavas, baznīca, skola, pils un citas ēkas 120 metru platībā patiks gan lieliem, gan maziem.
Bende ar viedtālruni
Trijstūra formas Brīvības laukumā košu ēku ielenkumā tikšķ Brno sirds. Šeit 2010. gadā tika uzstādīts slavenais Brno hronometrs, kas tiek dēvēts par noslēpumaināko pulksteni visā Čehijā. Sešus metrus augstais konuss izgatavots no granīta un rāda precīzu laiku (ja to māk nolasīt). Pacietīgajiem palīdzēs pulksteņa tuvumā izvietotās instrukcijas – pārējie var laiku neskaitīt un baudīt kontrastējošās jūgendstila fasādes pulksteņa apkārtnē.
Šajā laukumā atrodas viduslaiku restorāns, kas sagādā patiesu izklaidi, taču ne gluži viduslaiku stilā. Šeit pustumsā var nobaudīt viduslaiku alu un dažus ēdienus ar senatnīgiem nosaukumiem, taču ar to arī viduslaiki beidzas. Viesmīlis ir viduslaiku apmetnī tērpies mūks, kuram kājās – Adidas kedas. Restorāna interjerā starp sveču lustrām un akmens velvēm vīd norādes par Wi-Fi paroli. Ārā stāvošais bende ik pa brīdim ietur pauzi tūristu vilināšanā, lai pa kluso zem apmetņa paspaidītu savu viedtālruni. Viduslaiku personifikācija sasniedz augstāko punktu, kad restorānā nodziest gaisma, tiek ieslēgts radio ar atsperīgiem mūzikas ritmiem un uzstāšanos sāk vēderdejotāja rozā tērpā. Saikni starp viduslaiku Brno un puskailo austrumu dejotāju tā arī nespējam atrast, bet esam labi paēduši un jautri pavadījuši laiku.
Mēs Latvijā dzeram alu. Čehijā alus baudīšana ir pacelta gardēžu līmenī – šeit alu izgaršo, ciena un pat dievina. Nezinātājam vispirms var maldīgi šķist, ka pie alus nosaukumiem norādītie procenti nozīmē alus stiprumu. Patiesībā 11°, 12° utt. norāda alus blīvumu, piemēram, 12° alus ir aptuveni vienā blīvumā ar ūdeni. Alus šeit vārda tiešajā nozīmē līst no visām pusēm. Pirmo reizi redzu kafejnīcu, kurā alus krāni atrodas uz katra galda, lai, nedod dievs, cilvēkiem nebūtu jāgaida rindā pēc svaigas alus glāzes.
Ja tuvojaties pilsētai ar autobusu vai mašīnu, nezinātāju pārsteigs tās apkārtnē izpletušies vīnogu lauki. Brno var baudīt ne tikai izcilu alu, bet arī lielisku vīnu. Morāvijas reģiona vīni ir nepelnīti mazpazīstami – to garša ir lieliska un cena – smieklīgi zema. To pašu var teikt par čehu ēdieniem, kas ir gardi, sātīgi un lēti. Šeit daudz laika jāatvēl ēdienu un dzērienu baudīšanai.
No jūgendstila līdz funkcionālismam
Nelielā vecpilsēta neizceļas ar unikālu atmosfēru vai grandiozām būvēm, taču tā ir organiski saaugusi ar pārējo pilsētu. No daudzām fasādēm uzglūn rīdziniekiem tik pazīstamās jūgendstila sejas. Šeit vienmēr var atrast, par ko pabrīnīties, piemēram, par kādas baznīcas notekcauruli, kas noslēdzas divgalvaina vīriņa pēcpusē. Vai ultramodernu strūklaku, kas no ūdens veido zīmējumus un uzrakstus.
Aizmaldoties ārpus pilsētas centra, iespējams apbrīnot pavisam cita stila šedevrus. Starpkaru periodā Brno uzplauka funkcionālisma arhitektūra ar tās plakanajiem jumtiem, praktiskajām līnijām un gaismas pielietajiem interjeriem. Pilsētā var atrast 400 funkcionālisma būvju, sākot no skolām un administratīvajām ēkām līdz privātmājām un lielveikaliem. Kopumā funkcionālisma mantojumu atstājuši 96 arhitekti, un šodien pilsētā izveidotas tūrisma takas, kas veltītas šīm ēkām.
Slavenākā Brno modernisma ēka iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Villa Tugendhat celta 1930. gadā, un to projektējis vācu arhitekts Ludvigs Mīss van der Roe kā Tūgendhatu ģimenes savrupmāju. Villa ir celta no tā laika modernākajiem materiāliem, aprīkota ar modernu drošības sistēmu, tā piedāvāja savam laikam vismodernākās ērtības. Unikāla ir ēkas harmonija ar dabu – milzīgie logi projektēti tā, lai dārzs vizuāli iestieptos mājā un otrādi. Ievērības cienīgs ir arī mājas interjers un mēbeles. Villas apskate jāpiesaka iepriekš.
Brno ir lielisks brīvdienu pieturas punkts, kurā vēsture saplūst ar modernismu, miers ar studentu ballītēm un leģendas ar īstenību. Ticēt vai neticēt teikām ir katra paša ziņā, taču pat skeptisks tūrists nespēs pretoties to radītajai maģijai – it īpaši ar čehu alu un sātīgu maltīti vēderā.