Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 10. novembris
Mārcis, Markuss, Mārtiņš, Marks

Tīņa komplekts: pica, saldējums un Vatikāns

Ja manam padsmitgadīgajam dēlam Edvartam vaicātu, kurp viņš vēlētos doties ceļojumā, viena no atbildēm būtu ― Grieķija, ar piebildi, lai var peldēties un ēst suflaki, nākamā sapņu zeme viņam ir Norvēģija ar fjordiem. Jorkšīru un Korfu salu viņš vēlas apmeklēt, pateicoties skotu vetārstam Džeimsam Heriotam un viņa grāmatu sērijai par dzīvi Jorkšīrā, bet Korfu, protams, ir Darela nopelns.

Taču dzīvē ir iekārtots tā, ka mūziku pasūta tas, kurš maksā, šajā gadījumā ― pieaugušie. Lai arī māmiņai patīk gan ideja par Jorkšīru un Norvēģiju, taču vilinājums apmeklēt kādu no Eiropas kultūras pilsētām ir lielāks. Kad jaunieti nostādām fakta priekšā, ka aprīļa beigās gribam doties pretim pavasarim, apmeklēt kādu Eiropas lielpilsētu ar muzejiem, bez ūdens izklaidēm, lēmums tiek pieņemts par labu Romai (aiz strīpas atstājot Parīzi un Londonu), jo «tur būs picas, saldējums un Vatikāns».

Roma nav tikai pilsēta no sērijas «redzēt un mirt», tā nav paredzēta tikai, lai sievietes ietērptos baletčībiņās un kā Odrija Hepberna trauktos pa mazajām ieliņām. Tā ir pilsēta, kur tīnim reizē ar picu, pastu un saldējumu iebarot arī kultūru un pavadīt laiku sarunās.

Roma mūs sagaida ar vasaras vidus cienīgu temperatūru un liepziedu smaržu. Nolemjam  nezaudēt ne mirkli. Ceļojot esam ieviesuši tradīciju, ka katru dienu viens no ceļotājiem ieraksta dienasgrāmatā, viņaprāt, svarīgākos notikumus. Citējot tās dienas hronistu Kārli un viņa ierakstu: «Dodamies pastaigā, it kā īsā, bet eiforijas iespaidā tā izvēršas garāka, nekā bijām plānojuši. Izstaigājam trešdaļu Romas.» Vienu brīdi pat sākam satraukties, ko darīsim pārējās četras dienas, ja jau esam apmeklējuši Spāņu kāpnes, neskaitāmas baznīcas un Trevi strūklaku. Rūpīgi lasu no ceļvežiem un mākslas grāmatām par redzamajiem objektiem un sajūsminos, ka varu skatīt vietas, ko esmu redzējusi tikai mācību grāmatās.

Vatikāna apmeklēšana notika divās kārtās. «Devāmies uz centru un aizbraucām uz Vatikānu, bet, tā kā bija liela rinda un Kārlim bija nazis, mēs iekšā negājām,» vēsta dienasgrāmata.  Jā, Vatikāns ir tūristu iecienīts objekts, un ar nažiem tur neielaiž, tāpat kā ar šortiem un kailiem pleciem. Un nevienu neinteresē, ka nazis ir arī korķviļķis un tas mums vajadzīgs, lai attaisītu Itālijas vīnu, nevis sagrieztu kādu gleznu. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, Vatikānu apmeklējām dienu pirms aizbraukšanas un tikai tad ieraudzījām, ko nozīmē īsta rinda. Cilvēki, cilvēki, cilvēki. Es, protams, īgna uz visu pasauli, jo Vatikānu gribu. Nospļaujamies un nopērkam ekskursiju pa Vatikānu (110 eiro!!!). Tas mums ļauj apiet rindu, kas ir 3–5 km gara. Taču tas atmaksājas. Pavērtu muti uz Siksta kapelu skatās arī tīnis.

Lai nerastos priekšstats, ka pārtiekam tikai no kultūras, savstarpējām sarunām un Romas gaisa, vēlos pastāstīt par Romas garšu. Pastu jeb makaronus gatavojam mājās, jo 10 eiro, kas tiek prasīti par šiem miltu izstrādājumiem, nav adekvāti. Mana dēla absolūtā sajūsma pieder dažādām picām, un viņu var saprast. Noskatām picēriju nostāk no tūristu ielām, kur ir vairāk vietējo. Pica šeit nav apaļa, bet  cepta lielā pannā, gluži kā mūsu plātsmaize. Pārdevēja ņem lielas šķēres un griež picas gabalus, lai tos nosvērtu.  Pica ar mocarellu, ar šķiņķi, pesto ― šajā picērijā atgriežamies atkārtoti, lai nobaudītu pēc iespējas dažādākas garšas. Skaidrs ir viens ― lai visas nogaršotu, ar nedēļu nepietiks. Pica ar ceptiem kartupeļiem gan garšo tik dīvaini, lai negribētos to atkārtot.

Par īpašu piedzīvojumu izvērsās saldējuma (gelato) baudīšana kādā mazā kafejnīcā netālu no tirgus, ģimenes uzņēmumā, kur ome zelta auskaros sēž pie kases aparāta, opis sver saldējumu, meita rosās virtuvē, bet mazbērni novāc traukus. Angliski te neviens nerunā, un jau tas vien sniedz drošības sajūtu un pārliecību, ka baudīsim autentisku saldējumu, nevis sapačkātu aukstu masu, ko pārdod uz ielas.

Atsevišķs stāsts ir par kafiju. Te varu iepriecināt visus, kas savu rītu nevar iedomāties bez šā dzēriena. Romā kafija neliks vilties nekad, vienalga, vai to paņem kādā ieskrietuvē vai smalkā kafejnīcā. Kafijai jābūt izcilai, un nav svarīgi, vai tā maksā 70 centu vai 2 eiro. Mūsu pēdējais Romas vakars norit pie jūras Ostijā, kur pludmalē mēness gaismā sarīkojam pikniku un katrs pastāstam savu  ceļojuma Top 3. Kā medusmaize ir dēla teiktais, ka starp saldējumu, picu un Kolizeju viņš iekļauj arī labo kompāniju. «Vajadzētu aizbraukt uz fjordiem...» apcerīgi veroties mēness ceļā, kas ņirb jūrā, nosaka dēls.

Visu aprakstu par Kristīnes Albertes ceļojuma iespaidiem Romā lasiet Sestdienā!




Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena