DŽEINA ŠTEINBERGA. ZVAIGŽŅU BĒRNS
ZVAIGZNE ABC
REDAKTORE BĀRBALA SIMSONE
Nezinu – vai nu Šteinbergai ir izdevies uzrunāt bērnu, kas noteikti mīt manī (un, visticamāk, katrā no mums), vai arī vienkārši iekaifoju no laba sižeta un pieklājīgas valodas.
Autore raksta fantāzijas žanrā, un pirms pieciem gadiem iznāca viņas debijas romāns Lasītāja, kura dēļ es atsāku lasīt šī žanra grāmatas, jo nu… ir interesanti.
Arī Zvaigžņu bērns ir fantasy pārstāvis un stāsta par puisēnu Arni, kurš dažādu sakritību (tiešām sakritību?) rezultātā no VIII gadsimta vikingu ciema pēkšņi kādā perseīdu pārpilnā zvaigžņotā naktī nonāk Pitragā, kur viņu atrod Lidija – ne gluži parasta latviešu sieviete, kas māk nedaudz burties. Viņa piebur Arnem mēles raisītāju, un mazais sāk brīvi runāt latviski (te es padomāju, ka tādas Lidijas burvestības būtu tīrā svētība dažam labam Rīgas mikrorajonam, bet lai nu paliek). Diemžēl valodas barjeras atrisināšana neatrisina kaudzi citu problēmu, un, galvenais, kā lai tagad dabū Arni atpakaļ pie viņa mammas un tēta? Kā lai viņu pasargā no tiem, kam nav tik tīras sirds un dzidru nolūku kā mazam bērnam? Galu galā – kā lai izdara tā, lai viņš nenobītos no elektrības ledusskapī?
Šteinberga atzīst, ka romāns sākotnēji tapis, rakstot ikvakara stāstus, ko lasīt priekšā savam dēlam pirms guļamlaika. Es toties atzīstu, ka labprāt klausītos, kā man lasa priekšā Zvaigžņu bērnu – teksts ir raits, maigi žūžojošs un simtkārt labāks par soctīklu lasāmvielu vakara stundās. Katrā ziņā es vairākas šajā grāmatā izlasītās atziņas likšu aiz auss, domājot par laiku, kad man būs mazbērni, un es noteikti savā folklorā ieviesīšu teicienu «bizbizmārīšu aizsardzība».