4. septembrī, klātesot klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim un nozares ekspertiem, Ignitis Renewables Latvija un pētījumu centrs SKDS iepazīstināja ar aptaujas datiem Atjaunīgā enerģija Latvijā: sabiedrības "par un pret". Rezultāti rāda, ka Latvijai ir svarīgi pašai ražot enerģiju, lai palielinātu valsts neatkarību. Turklāt atjaunīgās enerģijas attīstība tiek vērtēta kā būtisks faktors valsts labklājības veicināšanai, investīciju piesaistei. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto to redz arī kā Latvijas eksporta iespēju.
Valstij ir plāns un vīzija
Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam iecerēts būtiski palielināt no atjaunīgajiem resursiem iegūtās enerģijas apjomu, tam sasniedzot vismaz 60% no Latvijas enerģijas patēriņa. Jau tagad nozīmīgu daļu elektroenerģijas iegūstam no hidroelektrostacijām un, pateicoties valsts atbalstam, būtiski audzis arī saules enerģijas apjoms, taču atpaliekam ne tikai no daudzām Eiropas valstīm, bet arī tepat no kaimiņiem vēja enerģijas ražošanā.
"Latvijai ir ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet diezgan skaidra vīzija, lai maksimāli sakārtotu apstākļus enerģētiskās neatkarības sasniegšanai, izmantojot ilgtspējīgus resursus jeb šajā gadījumā runājam par atjaunīgo enerģiju. Valsts var izveidot labvēlīgu vidi privātajām investīcijām enerģētikas sektorā, lai projektus varētu uzsākt, taču šī uzsākšana vien prasa vismaz divus trīs gadus. Varam runāt par laiku ne tuvāku kā 2027. vai pat 2030. gads, kad nozarē būs redzama konkrēta virzība. Piemēram, vēja enerģijas nozare ir stagnējusi, taču mērķi ir ambiciozi. Jautājums, kā nozarei ies turpmāk. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, taču patlaban izskatās, ka visi apstākļi ir labvēlīgi produktīvai attīstībai," skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un vienlaikus uzsver, ka atjaunīgās enerģijas resursu pilnvērtīgai izmantošanai ir vairāki pozitīvi aspekti. "Te ir "lielā bilde", kurā saliekam akcentus, – atjaunīgās enerģijas izmantošanai pienesumu ir daudz, tai skaitā vides aspekts. Skaidrs, ka katrs saražotais zaļais kilovats elektrības aizstāj fosilos resursus. Līdz ar to vides ieguvums ir ļoti liels. Arī valsts enerģētiskā drošība ir ļoti svarīga. Bez šaubām, arī ekonomiskais ieguvums – lētāka elektroenerģija. Vides faktors ir ļoti būtisks vēl no cita iemesla, jo mēs redzam, ka enerģijas patēriņš un līdz ar to arī pieprasījums pēc tās aug. Ja neejam ceļu ar zaļo enerģiju, jautājums, no kurienes tad mēs to iegūsim, un cik tas mums kā valstij izmaksās," teic ministrs.
Dažkārt iedzīvotāji pauž bažas, vai tiešām atjaunīgās enerģijas projekti ir tik "zaļi", kā to attīstītāji tos pozicionē, un sevišķi daudz jautājumu ir par vēja parkiem. "Es gribu uzsvērt, ka jebkurā projektā ļoti būtisks ir ietekmes uz vidi novērtējums. Lai nebūtu tā, ka, iegūstot enerģiju, mēs nodarām pāri kādiem citiem dabas resursiem. Protams, ikvienai cilvēka darbībai ir kaut kāda ietekme uz vidi – ceļu, tiltu – un citas infrastruktūras izveide atstāj nospiedumu. Jautājums ir – cik lielu? Tieši tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē, kur būvēt šos vēja vai saules parkus," uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Sabiedrības atbalsts
Arī SKDS un Ignitis Renewables Latvija aptauja rāda diezgan viennozīmīgu sabiedrības atbalstu Latvijas enerģētiskās neatkarības veidošanai ar atjaunīgās enerģijas ražošanu, kas turklāt kalpo arī kā investīciju un eksporta iespēja. Deviņi no desmit iedzīvotājiem (89,7%) uzskata, ka Latvijai ir stratēģiski svarīgi pašai saražot visu valstī nepieciešamo elektroenerģiju, – tam nepiekrīt tikai 5,2% Latvijas sabiedrības locekļu. Turklāt četras piektdaļas Latvijas iedzīvotāju (80,7%) uzskata, ka enerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem, piemēram, vēja, saules vai biomasas, palielina valsts enerģētisko neatkarību.
Saules enerģijas parku izmantošanu enerģijas ražošanai Latvijā atbalsta 77,8%, neatbalsta tikai 14,7%. Hidroelektrostacijas kā ražošanas veids ir otrs populārākais, un to atbalsta 74,2% Latvijas iedzīvotāju, bet neatbalsta 17,9%.
Vēja enerģijas parku izveidi jūrā (atkrastes vēja parki) enerģijas ražošanai Latvijā atbalsta pārliecinošs Latvijas sabiedrības vairākums – 69,7%. Jāatzīmē, ka atkrastes vēja parku izmantošanu Latvijā atbalsta vairāk nekā sauszemes vēja parku izveidi. Vienlaikus arī tos atbalsta skaidrs iedzīvotāju vairākums – gandrīz divas trešdaļas jeb 64,9%, bet to izmantošanu neatbalsta aptuveni ceturtdaļa iedzīvotāju jeb 26,1%.
Aptuveni trešdaļa Latvijas cilvēku domā, ka jūras vēja parki bojā ainavu, – tā uzskata 32,6% cilvēku, vienlaikus gandrīz precīzi puse Latvijas sabiedrības – 50,6% – uzskata, ka vēja elektrostacijas jūrā ainavu nebojā. Interesanti, ka sauszemes vēja parku gadījumā šī attiecība ir gandrīz tāda pati, – 37,5% iedzīvotāju domā, ka vēja elektrostacijas bojā ainavu, bet vairāk nekā puse jeb 51,3% tā neuzskata.
Trīs ceturtdaļas Latvijas sabiedrības jeb 77,4% respondentu uzskata, ka saules enerģijas parki ir videi draudzīgs enerģijas ražošanas veids. Saules enerģijas parku gadījumā ir mazāk iedzīvotāju, kas uzskata, ka tie bojā ainavu, nekā tas ir vēja parku gadījumā, – tā uzskata 41,7% Latvijas sabiedrības.
Gaida lielāku valsts atbalstu
Cilvēku domas dalās par to platību izmantošanu, kurās izvietoti saules parki. 62,8% cilvēku domā, ka saules parki aizņem neizmantotas platības, bet tajā pašā laikā 39% cilvēku uzskata, ka tie aizņem platības, ko labāk būtu izmantot lauksaimniecībā.
Sauszemes vēja enerģijas parku gadījumā Latvijas iedzīvotāju pārliecinošs vairākums – divas trešdaļas jeb 66,1% – uzskata, ka kopienām, kas dzīvo sauszemes vēja parku tuvumā, ir jāsaņem finansiāls ieguvums no vēja elektrostaciju parka. Jūras parku gadījumā tā domā būtiski mazāka daļa Latvijas sabiedrības – 40,3%.
Trīs ceturtdaļas Latvijas sabiedrības vēlas atjaunīgās enerģijas projektu veicināšanu no valsts puses, vienlaikus sagaidot ekonomisku labumu vietējām kopienām. Izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir vajadzīgs skaidrs valsts un likumdevēja atbalsts atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai. Tā domā trīs ceturtdaļas jeb 74,9% Latvijas sabiedrības, un tam nepiekrīt vien 8,9%. Tajā pašā laikā pētījums parāda, ka sabiedrība ir pārliecināta, ka vietējo kopienu iedzīvotājiem ir jāgūst ekonomisks labums no atjaunīgās enerģijas projektiem, – tā uzskata vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju jeb 73,8%, un tam nepiekrīt tikai 12,3%.
Taču cilvēki vēlas lielāku vietējo kopienu iesaisti atjaunīgās enerģijas projektu izveidē – puse jeb 50,9% sabiedrības domā, ka vietējās kopienas netiek pietiekami iesaistītas projektu izveides procesā.