Ik pa laikam notiek kāds negadījums ar nepareizi uzglabātiem vai utilizētiem rūpnieciskajiem bīstamajiem atkritumiem, izraisot satraukumu sabiedrībā. Piemēram, pavisam nesen Rīgā, Sarkandaugavā, izcēlās ugunsgrēks kādā no angāriem, kur bija nepareizi uzglabāti atkritumi. Taču vērts atcerēties, ka bīstamie atkritumi ir mums visapkārt, arī mūsu mājās. Izlietotas baterijas, dažādu veidu nolietota elektrotehnika vai sadzīves ķīmija var radīt draudus ne tikai apkārtējai videi, bet arī cilvēka veselībai. Lai bīstamie atkritumi nekaitētu, tie pareizi jāšķiro un jāpārstrādā.
Pavisam parasti, bet bīstami
Atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, ja tiem piemīt videi vai cilvēka veselībai sevišķi kaitīgas īpašības. Kā bīstamus atkritumus klasificē tādus atkritumus, kas ir sprādzienbīstami, uzliesmojoši, kairinoši, kaitīgi, toksiski, kodīgi, kancerogēni, satur spēcīgi oksidējošas vielas un preparātus vai ir toksiski reprodukcijai, infekciozi vai mutagēni. Bīstamie atkritumi pakļauti īpašām apsaimniekošanas prasībām.
"Ja tā aizdomājas, tad ar sadzīves bīstamajiem atkritumiem ir diezgan paradoksāla situācija. Preces, piemēram, pirkstiņbaterijas vai elektroierīces, jebkurš var nopirkt veikalā. Kamēr tās lietojam, nav nekādu uztraukumu. Tiklīdz šīs preces kļūst par atkritumiem, tās tiek kvalificētas kā bīstamas. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka šī bīstamība slēpjas apstāklī, ja šīs preces tālāk nenonāk tajā vietā, kur tās tiek atbilstoši savāktas un pārstrādātas. Ja izmetam tās mežā, pļavā vai upē, tās kļūst bīstamas, jo satur daudz un dažādas ķīmiskas vielas, kas sāk izdalīties un piesārņot apkārtējo vidi. Ja nometam zemē bateriju, mitruma ietekmē sāks veidoties korozija un no baterijas apvalka sāks izdalīties kadmijs, dzīvsudrabs, svins un citi ķīmiskie elementi, kas kaitīgi gan mums, gan dabai. Pētījumi rāda: ja izmetam bateriju mežā, viena kvadrātmetra apkārtnē zeme tiek pamazām piesārņota ar tām ķīmiskajām vielām, no kurām sastāv baterija. Ja pēc gada dosimies turp lasīt un ēst mellenes, paši vien kaitēsim sev un šos kaitīgos ķīmiskos savienojumus uzņemsim sevī," skaidro SIA Latvijas Zaļais punkts vadītājs Kaspars Zakulis.
Nonākšana vidē – bīstama
Pie bīstamajiem atkritumiem, ar kuriem nākas saskarties iedzīvotājiem, pieder elektriskās un elektroniskās iekārtas (arī nolietota datortehnika un ar pulti vadāmas rotaļlietas), baterijas un akumulatori, sadzīves ķīmija un citas ķimikālijas, medicīnas atkritumi (piemēram, medikamenti ar beigušos derīguma termiņu, termometri, barometri), apgaismes iekārtas un luminiscentās spuldzes, nolietoti transportlīdzekļi un autoriepas, motoreļļas un to filtri, kā arī būvniecības atkritumi (piemēram, krāsas, lakas, līmes un šķīdinātāji).
"Kad dzirdam frāzi "bīstamie atkritumi", mūsu iztēlē bieži parādās ainas ar toksisku vielu mucām izgāztuvēs vai ar rūpnīcu piesārņotām upēm. Taču patiesībā bīstamākās vielas var atrasties daudz tuvāk – mūsu mājās.
Mēs esam pieraduši pie ērtībām un progresa, nedomājot, ka katra baterija, spuldze vai vecais mobilais telefons ir potenciāls drauds mūsu videi un veselībai. Kad mēs veicam remontu, piemēram, sienu krāsošanu, grīdas rebieži paliek atkritumi, kas rada slēptu apdraudējumu. Lielākā daļa cilvēku neiedziļinoties izmet krāsu, šķīdinātāju un citu materiālu atlikumus parastajos konteineros vai izlej tos kanalizācijā. Šķiet, ka viena maza krāsas vai šķīdinātāja bundža nekaitēs. Taču šādas darbības rada ilgtermiņa ekoloģiskas problēmas: toksiskās vielas nonāk ūdenī un augsnē, izjauc ekosistēmas un var atgriezties pie mums ar dzeramo ūdeni vai pārtikas produktiem," piemērus min SIA Zaļais centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka.
Ikviena rīcība ir izšķiroša
Kā norāda Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta sniegtā informācija, jebkurā brīdī parasts sadzīves atkritums var kļūt par bīstamo atkritumu. Piemēram, ja iepakojumā ir krāsas, eļļas vai citas ķīmiskās vielas, tad arī pats iepakojums kļūst par bīstamo atkritumu. Klasifikators paredz: ja priekšmets ir bijis kontaktā ar bīstamu vielu, tas kļūst par bīstamo atkritumu. Attiecīgi, ja nevar noteikt komponenšu bīstamības pakāpi, tad viss priekšmets tiek klasificēts kā bīstamais atkritums, lai pēc iespējas izslēgtu negatīvo ietekmi un vides apdraudējumu. Tas jāņem vērā arī uzņēmējiem, jo gadījumā, ja tiek sajaukti atkritumi, jāievēro maksimālā piesardzība.
"Svarīgi – lai ikviens apzinātos, ka tieši mana rīcība ir izšķirošā. Iedzīvotājiem vien atliek nogādāt preces uz konteineriem, jo tālāk jau atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi parūpēsies par to, lai bīstamie atkritumi nonāktu pārstrādes rūpnīcā, kur kontrolētā veidā un vidē šīs preces tiek pārstrādātas. Latvijā ir vairāk nekā 70 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu. Ejot iepirkties, mēs varam izmest arī izlietotās baterijas, jo gandrīz katrā veikalā, kur tās tirgo, ir iespēja nodot vecās baterijas. Arī elektroniskās cigaretes varam izmest baterijām paredzētajā konteinerā. Daudzi neaizdomājas, taču, izsmēķējot elektronisko cigareti, tajā joprojām paliek elektriskās daļiņas, kas nodrošina to darbību, un litija akumulators. Ja šāda cigarete tiek izmesta pie sadzīves atkritumiem, tā var nonākt rūpnīcā uz atkritumu šķirošanas līnijas, kur tiek ražots kurināmais no atkritumiem. Ja šāda cigarete trāpās starp šiem malšanas nažiem, jo atkritumi pirms dedzināšanas ir jāsasmalcina, notiek uzliesmošana, kas rada ugunsgrēku. Tāpēc aicinām nemest elektroniskās cigaretes sadzīves atkritumos, bet atdot tur, kur pirkāt, vai izmest nolietotajām baterijām paredzētajā kastītē. Esmu dzirdējis, ka Lielbritānijā komersanti nevar pārdot elektroniskās cigaretes, ja netiek nodrošināta to atpakaļ pieņemšana. Ceru, ka arī pie mums nākotnē būs tāda kā depozītu sistēma, kad par katru pārdoto elektronisko cigareti pērkot būs jāsamaksā noteikta naudas summa, kuru varēs atgūt, kad izlietotā cigarete tiks nodota atpakaļ. Tas ļautu gan atgūt litiju, ko var izmantot atkārtoti, gan arī novērst šķirošanas līniju aizdegšanos," skaidro K. Zakulis.
Situācija lēnām uzlabojas
Eksperti atzīst, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāju izpratne par bīstamo atkritumu šķirošanu ir uzlabojusies. "Tomēr atsevišķi savākto šādu atkritumu daudzums nav palielinājies, un tas saistīts galvenokārt ar cilvēku slinkumu. Daudzi joprojām uzskata, ka vienas krāsas bundžas izmešana vai litra eļļas izliešana kanalizācijā neradīs nopietnas sekas. Cilvēki bieži izvēlas vieglāko ceļu – izmest atkritumus kopējā konteinerā, nevis meklēt īpašus savākšanas punktus utilizācijai. Uzņēmumu vidē gan ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Normatīvie akti ir kļuvuši stingrāki, un uzņēmumiem tagad ir noteikta stingra atbildība par bīstamo atkritumu pareizu utilizāciju. Valsts iestādes to rūpīgi regulē un kontrolē – tas palīdz samazināt uzņēmējdarbības negatīvo ietekmi uz vidi. Šobrīd galvenais uzdevums ir mainīt pieeju mājsaimniecību līmenī. Atbildība par sadzīves atkritumiem gulstas uz katru no mums, un šis faktors prasa vislielāko uzmanību. Kamēr iedzīvotāji nesāks apzināti pievērsties šķirošanai un utilizācijai, bīstamo sadzīves atkritumu problēma saglabāsies aktuāla," uzskata Ž. Lampicka.
Visi, kas šķiro atkritumus, rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. "Zaļais punkts sāka strādāt pirms 20 gadiem. Kad sākumā braucām pie Vācijas kolēģiem mācīties, viņi mudināja vērst uzmanību uz bērniem, jo bērniem atkritumu šķirošana ir kaut kas jauns un interesants. Tie bērni, kas pirms 20 gadiem mācījās 1. klasē, tagad jau ir izauguši, un daudziem jau pašiem ir bērni. Tas, ar ko saskārāmies pirmsākumos, kad vecāki nesaprata, kāpēc šāda šķirošana ir vajadzīga, šobrīd tādas problēmas nepastāv. Jaunie vecāki paši ir izauguši ar šo šķirošanas apziņu. Tagad jau vairs nav jautājums, kāpēc to darīt, bet kā es to varu izdarīt visērtākajā un labākajā veidā," piebilst K. Zakulis.
Der zināt!
- Informācija par bīstamo atkritumu nodošanas iespējām pieejama vietnē: Šķiroviegli.lv.
- Par vidē pamanītu piesārņojumu iespējams ziņot Valsts vides dienestam, zvanot pa tālruni +371 26338800 vai izmantojot mobilo aplikāciju Vides SOS.
- Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam: fiziskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt sešdesmit naudas soda vienībām.