Ekspedīcija pa mežonīgām Latvijas vietām izaicina un pārbauda gribasspēku

Var jau iet, protams, pats, izdomājot sev maršrutu un apstājoties, tiklīdz nogurums liek par sevi manīt. Bet piedalīties kāda cita organizētā ekspedīcijā, kura glabā noslēpumus un pārsteigumus, ir interesantāk. Vasaras izskaņā pilskalniem, gravām un upēm bagātajā Embūtes novadā aktīvās atpūtas uzņēmums Gandrs rīkoja trīs dienu garu ekspedīciju Laimes putns, kur Dabas Diena atklāja Dienvidkurzemes ļoti skaistos, kaut mežonīgos apvidus.Atjautīgajiem veicasStarts un finišs norisinājās Embūtes pilskalnā, kas ir ainaviski un vēsturiski ļoti jauka vieta. Kad piektdienas vakarā ierodamies un saņemam karti ar maršrutu un kontrolpunktiem pirmajām divām dienām, tajā ieskatoties, ir pilnīgi skaidrs, ka pārgājiens būs izaicinājums. Komandas divu cilvēku sastāvā ir gatavas cīnīties par galveno balvu, bet mans mērķis ir baudīt iešanas un meklēšanas procesu un priecāties par neskarto dabu. Iešanas taktiku plāno katra komanda pati, un pirmajā vakarā nav arī centralizētas nakšņošanas vietas. Var uz pirmo kontrolpunktu doties pa ceļu, pa taisno pāri rapšu laukam vai izdomāt vēl kādu alternatīvu. Te nu arī sašķeļas mūsu komandas gars, bet es piekāpjos par labu rapsim, kā vēlāk izrādīsies, tādējādi zaudējot piecus kilometrus, lērumu spēka un pacietības. Izklausās varbūt drusku bērnišķīgi, bet pozitīvs emocionālais fons veiksmīgam pārgājienam ir teju tikpat svarīgs kā piemēroti apavi! Naksnīgās debesis ir dzidras un zvaigžņu pilnas un, par spīti vilšanās sajūtai, iedvesmo sasparoties un doties tālāk. Kontrolpunkts ir purvā, tam var piekļūt, riskējot iegrimt slīkšņā, bet var arī apiet pa sausu maliņu gar krūmājiem. Ne vienmēr jāskrien pa taisno - bieži vien laiks un spēki ietaupās, apejot apkārt. Šādas situācijas ekspedīcijas laikā gadījās vairākkārt, un ne vienmēr karte sniedza skaidru atbildi, kā darīt, - reizēm atlika paļauties uz intuīciju, marķētu maršrutu nebija - viss pašu gājēju rokās! Komandām nācās pildīt gan fiziskus, gan prāta uzdevumus. Šķiet, iespaidīgākais no tiem - lēciens no 13 metru augstas platformas pāri grants karjeram. Taču lielākā daļa uzdevumu prasīja drīzāk atjautību un veiklību, nevis fizisko sagatavotību.Ar uzvarētāja garuCik grūti bija nest somu otrās dienas vakarā, brienot pa upīti un vairākkārt rāpjoties krastos, kad to nebija iespējams šķērsot bebru nogāzto koku dēļ, es negribu atcerēties, taču tik iespaidīgus dzērvju koncertus vēl nekad nebiju dzirdējusi - likās, tās sapulcējušās paklaigāt tieši pie manas telts durvīm. Apkārtnē ir nelieli ciemati un plaši labības lauki, un gana daudz neskartu purvāju un mežu, blīvu kā džungļi un pasakaini skaistu savā mežonībā, tāpēc gribas uzslavēt organizatorus par maršruta izveidi. Gandra ceļojumu un pasākumu plānošanas vadītājs Krišjānis Jansons-Ratiniks stāsta, ka organizējot bijis svarīgi, lai apkaimē būtu tūrisma objekti, bet lai nebūtu tipisko tūristu taku un vide - gana neskarta, bez blīvas apdzīvotības. Ar vietējām pašvaldībām, zemju privātīpašniekiem, mednieku biedrībām un Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņojuši maršrutu un katrā no kontrolpunktiem pabijuši pat reizes trīs - tos izplānojot, uzstādot un savācot. Aprēķinājuši, ar kādu vidējo ātrumu dalībnieki pārvietosies, ņemot vērā ceļā esošos apgrūtinājumus, un cik lielus attālumus spēs pieveikt. Gribējuši, lai cilvēki neiet barā, bet izretojas pa trasi - lai interesantāk. Kopējais maršruta garums svārstījies no 60 līdz 80 kilometriem. Izrādījies, ka daudziem vasaras ekspedīcijas dalībniekiem šāds pasākums ir pirmais dzīvē, tāpēc komandas, kas cīnījās par galveno balvu - Garmin Fenix 3 bezkompromisu GPS sporta pulksteņiem -, ātri vien atsijājās no pārējiem, kas baudīja pašu pārgājiena procesu. Balvu ieguva izturīgākie dalībnieki Uldis Žimants un Edgars Ražinskis, kas startēja komandā ar nosaukumu Lēnām, bet riskanti. Uldis strādā Nacionālajā bibliotēkā IT jomā, bet brīvajos brīžos piedalās dažādās piedzīvojumu sacensībās. "Man patika ekspedīcijas uzdevumi, kas vienlaikus bija izglītojoši, bet prasīja arī veiklību. Izgājām visu maršrutu, dažreiz uz kontrollaiku paguvām pāris minūšu pirms beigām. Domāju, ka ikvienā ekspedīcijā ieguvējs ir tas, kurš spēja aptvert un iepazīt pēc iespējas plašākas teritorijas. Mana personiskā ekspedīcijas atziņa - sapratu, ka man vienmēr gribas uzvarēt. Tajā pašā laikā sadarbojāmies ar citām komandām, palīdzējām meitenēm, kuras bija apmaldījušās, iziet no meža," atklāj Uldis un stāsta, ka pārsteigums bijis, cik tādā ekspedīcijā noderīgas ir zvēru takas. Tik labi iemītas, ka šķiet - kāds pirms tevis te jau ir gājis. Trešajā dienā, meklējot kontrolpunktu, pie upes bija īsts zvēru spa - dubļu vannas, nobradāts krasts, skaidri iemītas pieejas pie ūdens. Mežonīgā dzīvība, brikšņu aizsegā pašai paliekot neredzamai, pārgājiena dalībniekus pavadīja visu laiku.