Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Lai jūra čum un mudž!

Pieci jautājumi Pasaules dabas fonda projektu vadītājai Elzai Ozoliņai

Šogad jau otro gadu norisinās Pasaules Dabas fonda kampaņa Lai jūra čum un mudž. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu. Kampaņas pārstāve Elza Ozoliņa stāsta, ka svarīgi ir gan strādāt ar uzņēmumiem, gan izglītot sabiedrību, jo, tikai sadarbojoties dažādos līmeņos, iespējams panākt videi draudzīgas izmaiņas.

Kas šogad ir kampaņas vadmotīvs?

Pērn fokusējāmies uz Baltijas mencu, ņemot vērā tās kritisko stāvokli Baltijas jūrā, bet šogad esam izvēlējušies galveno tēlu Eiropas zuti, kura populācija arī ir apdraudēta. Caur zuša piemēru stāstām sabiedrībai, kā mūsu ikdienas izvēles ietekmē vidi un jūras resursus. 

Līdzīgas kampaņas notiek arī Lietuvā un Igaunijā. 

Neapšaubāmi pieprasījums nosaka piedāvājumu, bet kā ir ar likumu ietekmi, lai padarītu zveju ilgtspējīgāku?

Baltijas mencas zvejai jau ir uzlikts liegums, Starptautiskā jūras pētniecības padome arī nākamajam gadam iesaka noteikt zvejas kvotu nulle tonnu. Ir atļauta piezveja, jo, zvejojot noteiktos reģionos, kur šī suga mīt, nav iespējams pilnībā izvairīties arī no tās pārstāvju iekļūšanas zvejnieku tīklos.

Primāri mērķis nav ierobežot zvejniecību kā tādu. Gluži otrādi, ir svarīgi uzturēt zvejas nozari, jo tradicionāli Baltijas jūras reģionā tā ir būtiska ekonomikas daļa un ienākumu avots daudziem cilvēkiem.

Taču ir jādomā par ilgstpējīgāku pārvaldības modeli, mēs nevaram tikai zvejot un zvejot. Ir jāsalāgo temps un apjoms, kādā zivis tiek zvejotas, ar dabas iespējām šos resursus atkal atjaunot. Dažādām ietekmju pusēm ir jāapvieno spēki un jāizstrādā stratēģijas – gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai, valsts institūcijām.

Kādi faktori vēl bez zvejas ietekmē jūras zivju populāciju?

Eiropas zutim kaitē aizsprosti, kas traucē migrācijas ceļus, Baltijas mencai nav tīkamas ekosistēmas izmaiņas, kas saistās ar barības vielu noplūdi gan no mājsaimniecības notekūdeņiem, gan lauksaimniecībā apstrādātajām zemēm.

Kampaņai jau otrais gads. Kādi ir rezultāti?

Šovasar ilgtspējīgas iniciatīvas atbalstošu uzņēmumu listei pievienojās Rimi Latvija, kas ir apņēmies turpmāk no PDF izdotā Zivju gida sarakstā esošajām pārdot tikai zaļās un dzeltenās kategorijas zivis. 

Zivju gids ir rīks, kas patērētājiem un uzņēmējiem palīdz orientēties izvēlē, kuras zivis ir droši lietot pārtikā, bet kuru audzēšana vai zveja nav ilgtspējīga.

Sarkanā kategorija ietver sugas, kas ir apdraudētas (tas nenozīmē, ka sugas ir Sarkanajā grāmatā, bet gan to, ka nozveja vai audzēšana ir neilgtspējīga, ar negatīvu ietekmi uz vidi). Dzeltenā – nav skaidri zināms par ietekmi un apdraudējumu, patērēt var, bet nevajag tās iekļaut ikdienas ēdienkartē. Savukārt ar zaļu apzīmētas to zivju sugas, kuras ēst ir droši. Ja līdz šim Zivju gids attiecās tikai uz jūras produktiem, tad pērn sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu sarakstam pievienojām arī 15 saldūdens sugu zivis.

Arī daudzi restorāni, kā arī Jauno pavāru kustība ņem vērā Zivju gidā ietvertās rekomendācijas un mudina patērētājus veikt videi draudzīgākas izvēles.

Zivju gids tiek izdots jau gandrīz 20 gadu, tas ir gan drukāts bukletiņš, gan pieejams elektroniskā formātā (zivjugids.lv). Ērti pielietojams, ejot uz veikalu vai tirgu. 

Cik lielā mērā noteicoši vidusmēra iedzīvotājam ir vides kritēriji, izvēloties zivis, ko likt galdā? 

Pērn PDF veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka cilvēki izvēlas zivis pēc cenas un garšas kritērijiem, vides faktori lielākajai daļai bija otršķirīgi. Visvairāk pirkto zivju sarakstā bija lasis, tad sekoja brētliņas, siļķes, bet menca bija septītajā vietā, savukārt zuti regulāri ēdienkartē iekļāva 6% no aptaujātajiem. Nākamgad, kampaņai Lai jūra čum un mudž noslēdzoties, atkal veiksim patērētāju aptauju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas mums ir izdevies panākt.

Vai zivīm un citiem jūras produktiem pieejams arī ekomarķējums, līdzīgi kā citām pārtikas precēm?

Zivīm ir aktuāli divi ekomarķējumi: MSC sertifikāts, kas norāda, ka zivs ir ilgstpējīgi nozvejota savvaļā. Otrs ir ASC, kas apliecina, ka zivs ir droši un ilgtspējīgi audzēta kādā no audzētavām. Aptauja rāda, ka tikai 1% zināja, ko nozīmē ASC sertifikāts, bet 3% bija informēti par MSC. Latvijā populārākas ir bioloģisko saimniecību zivis, kas audzētas dīķos, izmantojot metodes, kas atbilst bioloģiskas saimniekošanas kritērijiem. Diemžēl kopumā Latvijā nav liela pieprasījuma pēc ekomarķējumiem, salīdzinot, piemēram, ar Skandināvijas valstīm. 

Vai tas pierāda, ka Latvijā cilvēkiem trūkst izpratnes par videi draudzīgām izvēlēm?

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Varbūt ikdienā, apmeklējot pludmali, mēs to neredzam, jo apkārt nemētājas atkritumi, taču ekosistēmas stāvoklis ir kritisks. Pie vainas ir tieši barības vielu noplūde, kas nāk no lauksaimniecības, rūpniecības, arī mājsaimniecībām. Jūras sateces baseins ir četras reizes lielāks nekā pati jūra, tādēļ ar savām darbībām jebkurā Latvijas nostūrī ietekmējam jūras stāvokli. Un jūra ir saistīta arī ar saldūdens vides tīrību. Latvijā ir tikai ap 20% saldūdeņu, kas ir labā vai ļoti labā stāvoklī. Pārējos ir piesārņojums, arī ekosistēmas izmaiņas – izmainīti krasti, tecējums, gultne, aizsprosti. Bet dabā viss ir saistīts, esam vienots organisms!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena