Eiropas Zaļā kursa mērķis ir panākt, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla. Pilsētām šī mērķa sasniegšanā ir ļoti liela loma, jo Eiropā pilsētās dzīvo aptuveni 70% iedzīvotāju. Tā tas ir arī Latvijā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Rīgā dzīvo 674 500 iedzīvotāju jeb aptuveni 36 procenti no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita, kas šāgada sākumā bija 1,872 miljoni. Līdz ar to pilsētnieku radītās emisijas un ietekme uz vidi ir nozīmīgas.
Kopā ar starptautiskām iniciatīvām
Pagājušās nedēļas nogalē, atzīmējot klimatneitrālās jaunās ēkas atklāšanu iepirkšanās vietai Narvessen, Rīgas dome atkal publiskajā telpā akcentēja pilsētas plānus sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam. Rīga 2022. gadā ir pievienojusies Eiropas Savienības (ES) misijai 100 klimatneitrālas un viedas pilsētas, savukārt jau 2020. gadā pilsēta pievienojās Eiropas Pilsētu mēru pakta iniciatīvai, kurā līdz šim ir apvienojušās vairāk nekā 10 000 Eiropas pašvaldību. Pilsētas mēru pakts darbību sāka 2008. gadā. Pakts paredz, ka pašvaldības uzņemas saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Rīgas pašvaldībā izstrādāts Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam. Tas tapa 2022. gadā un ir apstiprināts Rīgas domē.
"Rīgai klimata mērķi ir augsta un ambicioza prioritāte. Līdz 2030. gadam ir jāīsteno liels darbu un pasākumu plāns. Galvenās jomas, kurās jāveic darbības, ir ēku energoefektivitāte, enerģijas patēriņš – sākot no tā, kāda veida enerģiju patērējam un cik daudz, nozīmīga joma ir mobilitāte – kā mēs pārvietojamies, un joma, kas arī nav mazsvarīga, ir aprites ekonomika. Rīga kā pašvaldība var izdarīt ļoti daudz, bet mēs varam sasniegt mērķus tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem," teic Inese Andersone, Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja. Viņa norāda, ka lielākais izaicinājums ir kompleksie pasākumi, kas jāveic, lai ambiciozos mērķus sasniegtu: "Svarīgi ir nodot sabiedrībai – gan uzņēmējiem, gan katram iedzīvotājam – vēstījumu, ko katrs var darīt lietas labā. Ir nepieciešama sabiedrības izglītošana, informēšana, kas vērsta uz darbību."
Ietaupot enerģiju, ietaupām arī naudu’
Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, tieši ēkas rada apmēram 30% no globālajām CO2 emisijām un veido aptuveni 40% no pasaules enerģijas patēriņa, tāpēc klimatneitrālu ēku būvniecība un jau esošo ēku energoefektivitātes uzlabošana ir viens no veidiem, kā veicināt klimata mērķu sasniegšanu. Izmantojot energoefektīvus risinājumus un atjaunīgo enerģiju, ir iespējams uzlabot gan gaisa kvalitāti, gan veicināt resursu optimizāciju. Ilgtermiņā samazinot enerģijas un uzturēšanas izmaksas, bez šaubām, iespējams radīt arī ekonomiskus ieguvumus gan individuālā, gan nacionālā līmenī.
Šoruden Rīgas dome ir uzsākusi vairāk nekā 300 pašvaldības iestāžu energoefektivitātes auditu, izmantojot finanšu institūcijas Altum energogranta atbalstu 316 000 eiro apmērā, bet 125 000 eiro finansē pati pašvaldība. Šo ēku vidū ir tādas iestādes kā skolas, bibliotēkas, kultūras centri u. c. Auditā plānots noteikt esošo energoefektivitātes stāvokli un līdz ar to arī izstrādāt plānu, kādi uzlabojumi būtu jāveic dažādās inženiersistēmās. Audita rezultāti būs pieejami jau 2025. gada gada vasarā, un, saskaņā ar tiem, pašvaldība plāno investēt šo iestāžu energoefektivitātes uzlabošanā, piesaistot arī ārējo finansējumu no ES. Līdzīgi energoefektivitātes izvērtēšanas pasākumi jau iepriekš tikuši īstenoti, un Rīgas domē aprēķināts, ka iegūto datu rezultātā, veicot uzlabojumus, izdevies ietaupīt ap 10 miljoniem eiro. (Šāgada auditā iekļauto sabiedrisko ēku energoizmaksas patlaban ir aptuveni 15 līdz 20 miljoni eiro.) Ietaupītie līdzekļi novirzīti, izveidojot Rīgā Klimatneitralitātes programmu, kas ļauj finansēt atkal jaunus energoefektivitātes pasākumus.
"Arī iedzīvotājiem ir iespējams saņemt domes atbalstu un dzīvojamo ēku energoefektivitātes izvērtējumu. Šo pakalpojumu nodrošina Rīgas Enerģētikas aģentūra. No ES finansējuma ir atvēlēti trīs miljoni eiro tieši iedzīvotāju konsultēšanai par to, kā uzlabot energoefektivitāti mājām. Piemēram, iespējams, ka nav nemaz nepieciešams siltināt visu ēku, bet pietiek vien, ja nosiltina ziemeļu puses mūri. Diemžēl ir daudz dzīvojamo ēku, mikrorajoni ar lielām mājām, kur energoefektivitāte nav sasniegta. Protams, mums nav instrumentu, kā iesaistīt pilnīgi visus iedzīvotājus, taču, salīdzinot kaut vai rēķinus apkures sezonā par patērēto siltumu, ir acīm redzams, ka energoefektivitātes pasākumi palīdz krietni ietaupīt," teic I. Andersone. Viņasprāt, tā ir laba motivācija arī tiem, kuri pret zaļo domāšanu pagaidām vēl ir skeptiski. Kā iedzīvotājiem, tā juridiskām personām, uzņēmumiem.
Sāpīgais mobilitātes jautājums
Vēl viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ceļā uz klimatneitralitāti Rīgā ir mobilitāte. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, privātais transports ir lielākais emisiju avots, veidojot ap 60% no visām transporta emisijām.
"Svarīgi ir panākt, lai cilvēki vairāk brauktu vilcienos, jānodrošina infrastruktūra, veloceliņi un efektīvi velosavienojumi, tramvaju maršrutu pagarinājumi, sabiedriskā transporta plūsmā – elektroautobusi, attiecīgi arī Rīgas mobilitātes jomā notiek liels darbs. Pilsētas centrs ir mobilitātes izaicinājums, tas ir satiksmes mezgls. No Pierīgas un citām Latvijas daļām ik dienas uz Rīgu strādāt un mācīties brauc milzīgs cilvēku skaits. Visā pilsētas areālā svarīgi ir risināt šīs transporta problēmas. Primārais mērķis jau nav par katru cenu pārsēdināt autobraucēju uz kādu citu pārvietošanās veidu, bet, ja cilvēki izdomā kaut vai pāris reižu nedēļā pārvietoties citādi, piemēram, braukt ar vilcienu vai tramvaju, tas jau ir daudz, raugoties ilgtermiņā," skaidro domes pārstāve.
Svarīga ir sabiedrības iesaiste
Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, šāgada maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides Zaļināšanas plāna izstrādi 2027.–2031. gadam, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā. Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam paredz pilsētām, kurās dzīvo vairāk nekā 20 000 cilvēku, izstrādāt šādus pilsētvides zaļināšanas plānus.
Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā. Plāna izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Piemēram, no 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā notiek Latvijā pirmā iedzīvotāju Klimata asambleja, kurā sadarbībā ar vides organizāciju Zaļā brīvība un vides ekspertiem piedalās 35 iedzīvotāji, kuri izvēlēti pēc noteiktiem kritērijiem, lai maksimāli nosegtu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, izveidojot nelielu sabiedrības pārstāvniecību. Asamblejas dalībnieki kopā sanāks piecas reizes, un fokusā ir jautājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Iedzīvotāju izstrādātie priekšlikumi 2025. gadā tiks iekļauti Rīgas Zaļināšanas plānā.