"Lielais roņu skaits Mangaļsalā izskaidrojams ar vējiem. Tie atpūtuši ledu, visticamāk no Rīgas jūras līča ziemeļdaļas līdz pašam līča dienvidu galam. Acīmredzot tas bijis tas ledus uz kura sadzimuši pelēko roņu mazuļi," pavēstīja zoologs Valdis Pilāts. Viņa nezina gadījumu, kad "tik daudz roņu būtu līdz šim atpūsts līdz pašai līča dienvidu piekrastei". "Tā kā tā varētu būt pirmā reģistrētā reize ar tik daudz roņiem uz ledus," atzina zoologs.
Pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst martā, aprīlī. Mātītes labprāt izvēlas dzemdēt jūrā uz dreifējošiem ledus gabaliem, kur mazie ronēni ir pasargāti no plēsēju uzbrukumiem. Pēc siltākas ziemas roņu mātītes dzemdē uz sauszemes mazo Igaunijas saliņu piekrastē. Pirmās nedēļas roņu mazulis ir klāts ar baltu un pūkainu kažoku, kas palīdz maskēties uz sniega fona, taču galīgi nav piemērots peldēšanai, skaidroja V.Pilāts. Apmēram mēnesi mazulis barojas ar mātes pienu un strauji aug. Pēc tam ronēnam ir jāuzsāk patstāvīga dzīve – jāiemācas ķert zivis.
Roņu mazuļiem, ja tie izskatās veselīgi un labi paēduši, palīdzība no cilvēka nav nepieciešama, ziņo dabasdati.lv. Visticamāk, ronēna mamma barojas jūrā un drīz vien to nāks pabarot. Tādēļ, ja, pastaigājoties gar jūras piekrasti, savā ceļā sastopat apburošo roņa mazuli, pavērojiet pa gabalu, bet netraucējiet to.
Palīdzība vajadzīga tikai ļoti vājam vai savainotam mazulim, bet arī tad vienmēr jāsazinās ar Vides valsts dienestu vai Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Roņi ir aizsargājami dzīvnieki un tos aizliegts patvaļīgi pārvietot.
Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā. Mūsu piekrastē sastopama pelēko roņu Baltijas jūras pasuga – tos itin bieži var novērot gan piekrastes ūdeņos, gan upju lejtecēs. Šobrīd Baltijas jūrā dzīvo aptuveni 15 tūkstoši roņu, taču 20.gs. otrajā pusē pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma ietekmē to skaits strauji saruka. Lai apturētu pelēko roņu samazināšanos, suga tika iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un to aizliedza medīt.