Piedzīvojumi paplašina pasauli

Viņš arī organizē kalnu pārgājienus un ekskursijas ar iespēju apskatīt vietas, kurās tūristu masas nenokļūst. Savulaik organizējis VX un Rīga Challenge piedzīvojumu sacensības, kas bija populāras ar uzdevumiem, ko mūžam neaizmirst, piemēram, nolēkt ar virvi no Lorupes gravas tilta vai peldēt uz kārtējo kontrolpunktu gar Liepājas Ziemeļu mola viļņlaužiem.Arvien apgūt ko jaunuKristaps uzsver, ka, gatavojoties katram piedzīvojumam, ir svarīgi izpildīt mājasdarbus, lai piedzīvojums būtu izdevies. «Viena lieta, ka esi parūpējies par ekipējumu un zini, kā ar to rīkoties, bet vēl būtiskāka ir fiziskā sagatavotība, lai nebūtu tā, ka redzi tikai priekšā gājēja papēžus, jo pašam nav spēka nedz paskatīties apkārt, nedz papriecāties par vietu, kurā esi nokļuvis,» saka Kristaps. «Ir cilvēki, kas teic, ka, piemēram, nespēj iemācīties peldēt, tādējādi kaut kāds zināms piedzīvojumu loks viņiem izpaliek. Bet tieši uz to es mudinu cilvēkus – apgūstiet kaut ko jaunu un paveriet sev plašākas iespējas iepazīt un izbaudīt pasauli.» Arī Kristapam ir lietas, ko viņam vēl gribētos iemācīties – lidot ar paraplānu un lēkt no klints kā «debesu nirējam» (skydiving). Kristaps starp saviem spilgtākajiem «tepat uz vietas» piedzīvojumiem min divu dienu braucienu ar jūras kajakiem pāri Rīgas jūras līcim, no Salacgrīvas līdz Roņu salai un pēc tam līdz Rojai: «Interesanti, ka mēs šo ideju īstenojām nu jau vairāk nekā septiņus gadus atpakaļ un šajā laikā nav dzirdēts, ka vēl kāds cits būtu ko līdzīgu veicis.» Prasu, kā tādam pasākumam var sagatavoties, jo ir taču tik daudz kā neparedzama šādā braucienā. «Protams, šādā braucienā laivā esi tu un tavs ceļabiedrs ar vienojošu ceļa mērķi. Telefonam zona beidzas jau dažus kilometrus no krasta, tā kā paļauties var tikai uz saviem spēkiem,» atbild Kristaps. Viņš uzsver, ka Latvijā ir daudz skaistu vietu, ko apskatīt, tomēr Latvijā pārsvarā notiek treniņi, gatavošanās kādām garākām ekspedīcijām citur pasaulē.Krastošana un leduskāpšana Latvijā«Man pašam ļoti patīk un, šķiet, Latvijā vēl aizvien maz populāra ir krastošana, ko var īstenot gan vasarā, gan ziemā. Atšķirīgos gadalaikos – pilnīgi atšķirīgi pasākumi. Apskaties kartē, izvēlies kādu mazu upīti, ieplāno savu maršrutu, izbaudi neskartas vietas, skaistus iežus, izložņā vējgāžu sagāzumus, līkumu līkumus mazo upju pakrastēs. Var sākt ar tūristiem aprīkoto Amatas taku, pēc tam pamēģināt noiet gar Kumadu, Raunu. Var izvēlēties kādu Salacas vai Ogres upes mazo pieteku,» iesaka Kristaps. Ziemā Latvijā iespējama arī leduskāpšana, bet tā Kristapam ir sāpīga tēma, jo līdz šim nav izdevies panākt kompromisu starp kāpjošajiem aktīvistiem un dabas aizsardzības struktūrām, lai saņemtu oficiālu atļauju kāpt vismaz vienā no vietām, kur leduskāpšana būtu gan iespējama, gan ar attiecīgu ledus kondīciju – dabas videi pilnībā nekaitējoša. Tāpēc gatavošanās braucieniem uz leduskāpšanu Norvēģijā, Somijā un Alpos notiek visdrīzāk uz mākslīgi veidotām sienām, tādas ir iepriekš izveidotas Jaunpiebalgā (Vanagkalnos) un Valmierā (Baiļos). Lai arī entuziastu šajā jomā nav daudz un mākslīgu ledus sienu izveide ir dārga, gan jau arī šoziem kaut kur kāpšot. Un kas tad tā par ziemu bez pārgājiena ar slēpēm vai kājām un nakšņošanas mājā, kas būvēta no sniega gabaliem? Kristaps iesaka tādu katram pašam pamēģināt uzcelt.Kā sākt, un kur doties?Kalnos kāpšanas iesācējiem Kristaps iesaka doties uz tādiem kalniem, kur ir sakārtota infrastruktūra, piemēram, Alpiem. Alpi neprasa lielu papildu piestrādāšanu maršruta plānošanā, jo tur ir viss – rekomendācijas, marķēti maršruti, norādes. Ja nepieciešams – arī gidi. Alpi ir samērā droši, jo, nokļūstot ārkārtas situācijā, var cerēt uz glābēju palīdzību ar helikopteru. Protams, tādiem gadījumiem labāk nodrošināties gan ar iepriekš apgūtām iemaņām un korekti piemeklētu ekipējumu, gan arī ar atbilstošu apdrošināšanu. Citādi ir ar Grenlandi, Nepālu, Omānu, Maroku, Tadžikistānu, Gruziju – šīs ir dažas no tām valstīm, uz kurām Kristaps devies savos ceļojumos pagājušajos pāris gados. Lai arī šajās valstīs pastāv standarta piedāvājumi ceļotājiem un apskates vietas, kas ir pilnas ar tūristiem, ir jādodas nostāk no populārajām takām, lai izbaudītu šo valstu dabas skaistumu. Tieši mazskartās dabas vietas ir iespaidīgākās savā krāšņumā. Jautājot, kas ir tā vieta pasaulē, kur Kristaps gribētu nokļūt kaut rīt, viņš min Torres del Paine nacionālo parku, kas atrodas Patagonijā.