Arhitektes Zaigas Gailes piemērs
"No 1997. gada ar divriteni braucu visu ziemu, nevienu dienu neizlaižot. Atceros, ka pagājušajā ziemā bija -21 grāds un es tomēr aizbraucu uz darbu ar riteni," stāsta arhitekte Zaiga Gaile. Auksti, braucot ziemā ar riteni, viņai nekad neesot bijis, drīzāk salusi, ejot kājām. "Vienkārši pareizi jāapģērbjas – lai ir silti rokām, kaklam, galvai un kājām. Pēc atbraukšanas uz darbu nekad neesmu dušā gājusi. Nevajag tā dzīties, ka sasvīst. Es braucu lēnām, mierīgi, un tikpat labi arī ejot var sasvīst. Un labāk jau ir braukt lēnām, nekā apdraudot visus gājējus vai citus satiksmes dalībniekus." Lietainam laikam velobraucēja caur internetu Anglijā iegādājusies īpašu velobraucēju apmetni. Tā kā ziemā ceļi mēdz būt slideni, Zaigas Gailes divritenim rudenī uzliek riepas ar metāla radzēm.
"Uz biroju Berga bazārā braucu no Ķīpsalas. Balasta dambī kādreiz ziemā no rīta sniegs līdz ceļiem. Pa nakti sasnidzis. Bet man ir tāda kā atkarība no riteņbraukšanas, no rīta izstumju divriteni cauri tam sniegam, uz tilta tas jau notīrīts, un vakarā jau visur sniegs novākts, mierīgi var atbraukt mājās. Tā ka nebaida arī piesnigušie ceļi – tad vienkārši riteni pastumju," stāsta Zaiga Gaile, īpaši akcentējot, ka jauniem cilvēkiem nevajag baidīties no riteņbraukšanas ziemā. "Tieši šajās dienās redzu, ka pazudis viss lielais pūlis, kas vasarā brauca pāri Vanšu tiltam. Esmu braukusi arī lietū un puteņos. Ja man 65 gadu vecumā tas nerada nekādas problēmas, tad jauniem cilvēkiem pārtraukt velobraukšanu oktobra beigās ir vienkārši smieklīgi. Es arī redzu, cik daudzi trenažieru zālēs minas un skrien. Piesvīdušās telpās. Kāpēc neizmantot ceļu uz darbu, lai izkustētos?"
Nauris Lārmanis: vien jābrauc uzmanīgāk
"Jārēķinās vienīgi ar to, ka ziemā ir slidenāks, tāpēc jābrauc uzmanīgāk," saka Nauris Lārmanis, kurš cauru gadu ikdienā ar riteni braucis daudzus gadus. "Ja ir pilnie dubļusargi un priekšējam dubļusargam klāt gumijas "mēlīte", ceļa mitrums uz drēbēm nešķīst. Ja brauc ar kalnu divriteni, kam nav nekāda dubļusarga, protams, ka viss, kas uz zemes, tiek samests braucējam virsū." Drēbju izvēlē, viņaprāt, īpašu nosacījumu nav, vienīgais, kam jāpievērš uzmanība, lai vējš netiek cauri. "Ir labi, ja ir garāka šalle. Es, piemēram, ziemā lietoju plānu šalli, ko īpaši aukstā laikā var aptīt ap seju kā masku."
Arī stāstu par sasvīšanu Nauris vērtē kā pārspīlējumu. "Svīst visi jebkurā gadījumā, arī mašīnā, ar ziemas jaku sēžot, svīsti, braucot sabiedriskajā transportā vai ejot kājām var sasvīst. Ziemas apģērbs nav tas elpojošākais. Kaut cik svīdīs jebkurā gadījumā, jautājums tikai, vai mazgājies reizi dienā un uzvelc tīru kreklu un veļu."
Tāpat lielas atšķirības nav, ar kādu divriteni katrs brauc. "Ar kādu patīk, ar kādu katrs pats jūtas ērti," saka Nauris, vairāk akcentējot, ka galvenais ir katram pašam izvērtēt savas braukšanas prasmes – jūties droši vai nejūties. Bet to var noskaidrot tikai pamēģinot. Sākt ikdienas velobraukšanu vajadzētu vasarā, tad var pielāgoties gan braukšanas, gan laika apstākļiem.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.