Tiesa, šobrīd atšķirīgs ir risināmo problēmu loks un draudu apmērs. 2008. gada oktobris iezīmējās ar masveida bankrota draudiem, un ASV Centrālā banka jau strādāja pie glābšanas plāniem, kā izvairīties no vispārēja finanšu sistēmas sabrukuma. Šoreiz situācija ASV šķiet mierīga, problēmas ir šaipus Atlantijas okeānam, turklāt arī iepriekšējās finanšu krīzes izraisošo notikumu kontekstā. Runa ir par tādas valsts banku, kura līdz šim iestājusies par finansiāli stingriem mēriem.
Tieši tāpēc Deutsche Bank (DB) situācija nav apskaužama, un šobrīd atsevišķos interneta medijos jau var lasīt par minētās Vācijas bankas salīdzinājumu ar pirms astoņiem gadiem par maksātnespējīgu kļuvušo Lehman Brothers (LB).
Vācijas banka sāka zaudēt uzticību saistībā ar ASV varasiestāžu vēlmi piedzīt no tās līdz pat 14 miljardiem dolāru kā kompensāciju, lai atceltu apsūdzības, kas varētu būt saistītas ar nelikumībām hipotekārajiem kredītiem piesaistītu vērtspapīru tirdzniecībā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Lai arī kaulēšanās rezultātā kompensācija droši vien būs krietni mazāka, tā tomēr DB var radīt pamatīgu finansiālo robu. Pesimistiskākie sāk vērtēt, vai DB iespējamais finansiālais krahs varētu izraisīt līdzīgu ķēdes reakciju kā savulaik LB. Šajā ziņā pat salīdzināts abu banku aktīvu apjoms, turklāt DB tas ir apmēram trīs reizes lielāks, nekā pirms krīzes bija vairāk nekā gadsimtu pastāvējušajai ASV bankai.
Ja ņem vērā, ka eirozonas banku sektoram nākas sadzīvot ar negatīvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktu depozītu likmi, kreditēšanu bremzējošu lēnu ekonomisko izaugsmi un augstām regulatora prasībām, ko turklāt pavada lielāks "slikto kredītu" īpatsvars nekā pirms iepriekšējās finanšu krīzes, tad situāciju tiešam var uzskatīt par neapskaužamu. Lai arī pēdējie pāris gadi problemātisko kredītu jomā nesuši ievērojamas pozitīvas pārmaiņas, arī Latvijas komercbankās, atsevišķi citi valūtas zonas dalībnieki, piemēram, finansiāli samērā nozīmīgā Itālija, ar progresu lepoties nevar. Tur šādu kredītu īpatsvars kopējā aizdevumu masā jeb nonperforming loans to total gross loans pēdējos gados ir pieaudzis līdz 18%, kas ir apmēram trīs reizes vairāk nekā 2008. gadā, jau vasarā aktualizējot jautājumu par banku krīzi.
Tā kā esam vienotā valūtas zonā, likumsakarīgs ir jautājums, cik tālu lidos šrapneļi, ja pašreizējā situācija izrādīsies bumba ar laika degli. Zināmu mierinājumu sniedz atziņa, ka monetāro iestāžu pieredze cīņā ar dažādām nepatikšanām ir krietni lielāka nekā pagājušajā desmitgadē un prasmes dažādu "inovatīvu" risinājumu izstrādē ir ievērojami pieaugušas. Turklāt pēdējos gados ECB ir pierādījusi gatavību iet pat uz visai radikāliem mēriem un vajadzības gadījumā ar naudu neskopoties. Tas rada visai pamatotu cerību, ka problēmu gadījumā tiks atrasts kārtējais "kvantitatīvais mērs", lai vismaz nopirktu laiku, tādējādi izvairoties no tūlītējas un vispārējas finanšu krīzes Eiropā.