Jāatgādina, ka Arcaha ir armēņu apdzīvots reģions, kas padomju laika posmā autonomijas statusā (ar nosaukumu Kalnu Karabaha) atradās Azerbaidžānas sastāvā, un vienlaikus ļoti nozīmīga vēsturiskās Lielās Armēnijas daļa. Pēc PSRS sabrukuma izcēlās karš par reģiona neatkarību, kas noslēdzās ar pārliecinošu armēņu spēku uzvaru, tomēr republika palika starptautiski neatzīta, tostarp tās neatkarību oficiāli neatzina pat Armēnija.
2020. gadā Azerbaidžāna ar Turcijas atbalstu īstenoja plašu militāro ofensīvu, atgūstot kontroli pār iepriekš armēņu rokās nonākušajiem septiņiem Azerbaidžānas rajoniem, tomēr Arcahas krišana nebija izlemts jautājums. Par tādu tā de facto kļuva 2022. gada oktobrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna Eiropas Savienības patronāžā Prāgā parakstīja deklarāciju, atzīstot viena otras 1991. gada robežas. Tas nozīmēja, ka Armēnija un tās premjerministrs Nikols Pašinjans atsakās no Arcahas atbalstīšanas.
Viennozīmīgas atbildes, kamdēļ Arcaha tika atstāta likteņa varā, nav. Daļēji to var skaidrot ar iekšpolitisko cīņu Armēnijā starp nosacītajiem Erevānas (ar Pašinjanu priekšgalā) un Arcahas (iepriekšējiem valsts vadītājiem) klaniem, ar iedzīvotāju šoku pēc 2020. gada sakāves, ar Pašinjana vēlmi izkļūt no Krievijas ietekmes sfēras un pārorientēties uz Rietumiem u. c. Rezultāts jebkurā gadījumā ir Arcahas kapitulācija, turklāt 21. septembrī – Armēnijas Neatkarības dienā. Reģionā miera uzturētāju statusā dislocētie Krievijas spēki notiekošajā neiejaucās, aprobežojoties ar starpniecību un humānām funkcijām. Nekādu saistību pret Arcahu Maskavai nebija, un Kremlis arī bija licis saprast, ka negrasās aizstāvēt reģionu situācijā, kad Erevāna pati uzskata Arcahā notiekošo par Azerbaidžānas iekšējo lietu.
Jāsecina, ka Baku tai pavērušās iespējas ir izmantojusi pilnā mērā un arī Erevānai, neraugoties uz samaksāto nepievilcīgo cenu, paveras plašas iespējas izkļūt no Krievijas ietekmes sfēras. Cits jautājums, ka kaimiņiem un reģiona lielvarām netrūkst ambīciju jau attiecībā uz Armēnijas teritoriju, tāpat tiem nav vajadzīga izteikti prorietumnieciska Armēnija, kuru aizstāvēt rietumvalstīm turklāt ir problemātiski. Tas ar augstu ticamības pakāpi nozīmē – miera Kaukāzā nebūs vēl ilgi.