Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Dulevska: Iesāktajiem darbiem vajag pēctecību

Tūlīt pēc iecelšanas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas amatā Aiju Dulevsku izvaicā Romāns Meļņiks. 

Pirmdien kļuvāt par NEPLP priekšsēdētāju. Vai zināt iemeslus, kāpēc kolēģi izvēlējās tieši jūs?

Tas būtu jājautā Dacei Ķezberei, kura mani izvirzīja. Bet no otras puses - man ir bijusi zināma pieredze gan kā priekšsēdētāja vietniecei, gan kā priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai. Ņemot vērā, ka šai padomei līdz reorganizācijai jāstrādā tikai gads un mēnesis, acīmredzot mani kolēģi nav uzskatījuši par lietderīgu mainīt padomes vadītāju, izvēlējušies pēctecību tam darbam, kāds bijis. Es pati arī uztveru, kas šis ir pārejas periods, cerot, ka nākamā gada februārī vienas vietā būs divas padomes - sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja un elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatora kompetences būs nodalītas -, un ka šo pēdējo gadu nostrādāsim pietiekami intensīvi.

Jau ilgāku laiku strādājat padomē. Kas ir būtiskākais, kas paveikts?

Jāskatās no dažādām pusēm - kāda ietekme atstāta uz mediju vidi, kādi likumi sakārtoti, kādi lēmumi pieņemti par ļoti strīdīgo komercradio jautājumu. Ļoti daudzi labi darbi ir padarīti. Mums ir noregulēta frekvenču piešķiršanas kārtība, mums ir skaidrība par to, kā tiek rīkoti konkursi un kādi ir to rezultātu izvērtēšanas principi. Kas attiecas uz jomu, ko es pārzināju - komerctelevīzijām -, pēc mūsu iniciatīvas un pateicoties mūsu atbalstam, ir palielinājies bez maksas pieejamo komerctelevīziju skaits. Pēc tam, kad bezmaksas apraidi atstāja LNT un TV3, izdevās panākt attīstību šajā jomā. Man liels prieks par Rīga TV24, par Re:TV, tagad no jaunā gada klāt nāk arī Sportacentrs.com TV. Man šķiet, ka tas ir mediju vidē liels notikums, ja parādās jauni televīzijas kanāli, kas turklāt parāda strauju progresu, kā Rīga TV24.

Ir ļoti daudz darba ieguldīts starptautiskajos kontaktos, lai panāktu to, ka tiek ierobežota Latvijai naidīga satura retranslācija Krievijas kanālos, kas reģistrēti Eiropas Savienībā. Mums izveidojusies ļoti laba sadarbība gan ar Zviedrijas, gan Lielbritānijas regulatoriem, kā arī Eiropas Komisiju.

Bija kāds efekts tam, ka uz vairākiem mēnešiem liedzāt retranslēt Latvijā Rossija RTR kanālu?

Kopā ar lietuviešiem esam visas Eiropas Savienības līmenī aktualizējuši jautājumu par naidīgo propagandu - naida kurināšanu un mudināšanu uz karu. Esam gandarīti, ka esam uzklausīti, saprasti.

Vai šajā jautājumā paredzēti kādi tālākie soļi?

Te ir trīs jautājumi. Viena lieta ir par ietekmi - katrs cilvēks izvēlas pats, ko skatās un kas viņu ietekmē. Otrs jautājums ir par valsts pašcieņu - cik lielā mērā pieļaujam caur svešas valsts kanāliem pie mums izplatīt nepatiesību, melus par mūsu valsti un arī aicināt uz dažādām pretkonstitucionām darbībām. Un trešais jautājums faktiski ir par likumu pārkāpumiem. Pašlaik ir situācija tāda - ja, piemēram, PBK Latvijā pārkāptu likumu, tas var tikt sodīts, bet kanāls, kurš ir reģistrēts, piemēram, Zviedrijā, par līdzīgu pārkāpumu sodu nesaņem. Tā ir, manuprāt, absurda situācija, ka likuma priekšā atbildīgi ir tikai tie, kas piereģistrēti Latvijā. Vienu lietu gan varam konstatēt: PBK pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par Rossija RTR retranslācijas aizliegumu uz laiku, ir ļoti nopietni piestrādājuši pie redakcionālās politikas, mēs redzam, ka viņi ļoti cenšas noturēties likuma rāmjos. Tas arī ļoti svarīgi.

Ilgstoša problēma ir Latvijas televīziju pieejamība valsts pierobežā. Vai tur ir kāds risinājums?

Mums ir izstrādāta īpaša Latgales mediju attīstības programma, kas ir ļoti nopietns pieteikums tam, lai ar dažādiem organizatoriskiem pasākumiem, gan arī atbalstot Latgales vietējos medijus, panāktu to, ka cilvēki paši vēlas lietot Latvijā ražotu mediju saturu. Jo cilvēkus pārsvarā interesē tas, kas notiek pašu mājā, pašu sētā, un, ja šī informācija nav pieejama, tad viņš sāk skatīties, kas notiek citur. Saeimā šī Latgales programma uztverta ar lielu atsaucību un atbalstu, un tas ir redzams arī budžeta piešķīrumos. Tā ka uzlabojumi ļoti lēnām, bet ir. Tā nav joma, kur uzlabojumi var būt jūtami vienā dienā.

Pieminējāt budžetu. Vēl nesen bija lielas diskusijas par finansējuma samazinājumu Latvijas Televīzijai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kā uz to raugāties?

Mēs zinām, no kā šis samazinājums radies - nav vairs finansējuma, kas bija saistīts ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Bet, protams, jebkurā gadījumā sabiedrisko mediju stiprināšana ir īstais un patiesais ceļš, kā panākt vienotu informatīvo telpu. Tas nozīmē, ka te atkal ir runa par oriģinālsatura piedāvājumu, jo, no šī viedokļa vērtējot, protams, jebkurš finansējuma samazinājums, lai cik tas būtu juridiski pamatots, ir ļoti negatīvs. Mēs turpinām meklēt ceļus, kā panākt šī finansējuma palielinājumu.

Visu interviju ar Aiju Dulevsku lasiet otrdienas, 5. janvāra laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē