Jā, salīdzinot ar pagājušo gadu, 2012. gadā kritums eksporta tirgū ir par 10 procentiem. Pastāv nelielas cerības, ka atlikušajos šī gada mēnešos situācija varētu uzlaboties un līdz gada beigām izdosies sasniegt pagājušā gada eksporta līmeni. Ceram, ka pa vasaru tirgus būs izsalcis un pieprasīs daudz mūsu ražoto mēbeļu. Eiropas mēbeļu tirgum piemīt sezonalitāte – vismazāk mēbeles parasti pērk vasarā, pēc tam līdz Ziemassvētkiem vērojams kāpums, Ziemassvētku laikā – neliels kritums, un tad cilvēki atkal aktīvi pērk mēbeles no janvāra līdz maijam.
Centrālās Eiropas valstīs, uz kurām eksportējam mēbeles, iedzīvotājus nav iespaidojusi ekonomiskā krīze, bet gan runas par krīzi. Privātpersonām un uzņēmumiem minētajās valstīs nauda ir, bet redzot, ka pasaulē vērojama ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, cilvēki kļūst piesardzīgi tēriņos. Turklāt jāņem vērā neizbēgamā mūsu produkcijas pircēju ieradumu maiņa. Savulaik Centrālās Eiropas valstu, piemēram, Vācijas, pircējiem pamatvērtības bija darbs, kurā naudu pelnīt, un tad automašīna un māja, kam naudu tērēt, bet šobrīd lielu daļu no privātpersonas budžeta aizņem atpūta ārpus mājas, piemēram, ceļojumi, un tas samazina finanšu līdzekļus, kas tiek ieguldīti mājas labiekārtošanā.
Uz Itāliju mēs eksportējam tā dēvētos līmētos vairogus pārsvarā vīna kastu ražotājiem. Pagaidām Dienvideiropas ekonomiskā krīze pieprasījumu pēc šīs produkcijas nav pārāk ietekmējusi, bet, nenoliedzami, Itālijā krīzi jūt. Itālijas uzņēmumos ražošanas process ir racionalizēts līdz tādai pakāpei, ka īpašnieks pats gan stāv pie darbagalda, gan veic materiālu sagādnieka, dizainera, mehāniķa un elektriķa pienākumus, gan vada uzņēmumu, jo var atļauties vien minimālu strādājošo skaitu.
Eksporta samazinājums par vienu desmito daļu ir pietiekami nopietns brīdinājums, lai sāktu meklēt jaunus tirgus?
Pirms dažiem gadiem sākām strādāt Francijā. Strādājam arī Anglijā. Ir pazīmes, ka interese no dolāru zonas valstīm parādījusies, bet nevar runāt par visaptverošu tendenci. Protams, jādomā par jauniem tirgiem...
Varbūt Krievijas virzienā?
Krievija varētu kļūt par nozīmīgu Latvijas uzņēmumu eksporta tirgu, ja, līdz ar Krievijas neseno iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā mainītos ievedmuitas politika. Šobrīd preču ievešanas procedūra Krievijā prasa daudz laika un nervu, bet Rietumeiropā tādas problēmas vispār nepastāv, kas, loģiski, liek izdarīt izvēli par labu Rietumeiropai.Turklāt Krievijas tirgum piemīt tāda īpatnība, ka, ja atrodi tur labus sadarbības partnerus, ar kuriem var panākt savstarpēju uzticēšanos, tad var veiksmīgi strādāt, bet, lai līdz tam nonāktu, ilgi jāmeklē īstie sadarbības partneri, jāiegulda lielas pūles, un reizes piecas jāklūp, pirms sasniedz pozitīvu rezultātu. Aizmirsuši Krievijas tirgu neesam, bet patlaban pietiekami interesanti ir strādāt Rietumu tirgū. Turklāt redzu tur paveramies jaunu nišu.
No tirgus aizejot konkurentiem?
Mazinoties Dienvidaustrumāzijas, it īpaši Ķīnas preču popularitātei.
Visu interviju ar Aivaru Einausu lasiet ceturtdienas, 6.septembra laikraktā Diena.