Fragments no intervijas:
Ir zināms, ka birokrātijai piemīt vairošanās tieksme kā dzīvam organismam. Un tur ir savs iekšējais pamatojums. Viņiem gribas būt vairāk nodarbinātiem, visu izdarīt kārtīgāk, rūpīgāk aprakstīt, reglamentēt. Līdz ar to viņi sev izdomā jaunus darbus, tam pietrūkst humāno resursu, darbaspēka, tāpēc jārada jaunas ierēdņu darbavietas. Viņi aug nenormāli, un vienā brīdī pasūtītājiem jeb klientiem tas sāk nākt par ļaunu
Nodokļu maksātāji vairs nespēj uzturēt?
Ne tikai tas. Viņi arī dabū sev uz kakla pilnīgi nevajadzīgas procedūras, nevajadzīgu aizbildniecību, dokumentu kārtošanu. Man tie piemēri ir vienkārši šausminoši.
Nosauciet kādu.
Tas nav pilnīgi jauns, bet kā piemērs - teicams. Tas bija pirms e-pakalpojumu ieviešanas, lai gan joprojām visa tā e-būšana nestrādā kā nākas. Es nodarbojos ar nekustamā īpašuma attīstīšanu. Lai ierakstītu zemesgrāmatā jauno darbību, pilnīgi pamatoti ir jāuzrāda, ka ir samaksāts nodoklis. Lai dabūtu nodokļa izziņu, jāraksta iesniegums. Varbūt tā procedūra tagad mazliet labota, bet tad bija tā, ka iesniegums iet uz attiecīgo rajonu, tur kāds raksta rezolūciju, tad tas aiziet uz centru, kur atkal kāda rezolūcija. Man to izziņu vajadzēja steidzami, aizbraucu tai pakaļ. Darbiniece saka - ziniet, ir atklājusies kļūda - punkta vietā ielicies komats. Jāpārraksta. Viņa iedod to manu iesniegumu, un es pilnīgi apstulbstu - uz tā 12 vai 18 rezolūcijas! Varat iedomāties?!
Tas mans galvenais verdikts ir tāds, ka mēs domājam aizvien
mazāk. Paļaujamies tikai uz kaut kādiem stulbiem papīreļiem.
Tad klasisks jautājums: ko darīt?
To visu vajadzētu kardināli mainīt. Vajadzētu atkal vienu politiski stipru cilvēku, kāds es biju savā laikā.
Pēdējos gados ir tendence ministru amatos likt augstākos ierēdņus. Tas ir labi?Ka ierēdne Straujuma kļuva par ministri, tad premjeri, manā skatījumā, ir pilnīgi nepareizi. Tā tam nav jānotiek, un pasaulē praktiski tā nenotiek. Anglijā, piemēram, tu nevari kļūt par ministru, ja neesi deputāts, proti, ja neesi izgājis cauri vēlēšanu dzirnām.
Kur tā bīstamība? Viņi taču ir kompetenti.
Tas vienkārši ir cita veida darbs. Līdz ar to mēs vēl trakāk birokratizējam visu valsts pārvaldi. Politiķis īstenībā ir ideju cilvēks. Stāda vīziju, liek saviem vēlētājiem tai vīzijai noticēt. Realizē ar to instrumentu, kas ir, sākot ar valsts sekretāru un uz leju.
Visu ekspresinterviju lasiet laikraksta Diena 3.lappusē!