"Lāča pakalpojumu" varā

Fragments no intervijas:Interesē jūsu kā eksperta vērtējums par to, kas notiek ap Liepājas metalurgu. Jo tā nebūšanas būtiski ietekmē visu rūpniecības nozari valstī.Arī tautsaimniecību kopumā. Jo uzņēmums mūsu mērogiem bija samērā liels, tajā strādāja ap 2000 cilvēku. Nu labi, pēc modernizācijas nodarbināto skaits jebkurā gadījumā samazinātos, būtu ap tūkstoti, bet tik un tā. Ja ņem vērā, ka visā mūsu nozarē strādājošo skaits ir ap 21 tūkstoti, varat parēķināt, kāds no tā ir Liepājas metalurga īpatsvars.Mani neliek mierā doma, ka viens no problēmas cēloņiem ir tas, ka tie, kas pieņem lēmumus par investoru piesaisti, pārāk nekritiski ir pret ārzemniekiem un pārāk kritiski pret vietējiem. Bet tāds ārzemju lieluzņēmējs var drīzāk noupurēt vienu atsevišķu biznesu, kas īsti neiet, nekā vietējais, kuram Latvijā taču jāturpina dzīvot.Dabīgi, ka vietējais investors tā nevarētu atļauties attiekties kā ārzemnieks. Ja kāds radniecīgs vietējais uzņēmums kļūtu par īpašnieku, tas ierīkotu tur savas, piemēram, noliktavas, modernizētu uzņēmumu, orientējoties uz kādu speciālu, vairāk pieprasītu produktu. Jo šobrīd Eiropas Savienības valstīs rūpniecības izmaksas ir diezgan augstas un konkurēt, ražojot būvstiegru, ir diezgan pasmagi.Maza pievienotā vērtība.Par to ir runa. Izmaksas tik lielas, ka noēd visu ieguvumu. Tāpēc bija kādreiz doma modernizēt ražošanas procesu, lai nav velmētava nošķirta no lietuves, mainīt sortimentu.Es personiski uzskatu, ja šādu objektu pārdod ārvalstu investoram, ļoti jāizvērtē, kas ir pircējs. Konkrētā firma, kas tagad ir, ar metalurģiju nav nodarbojusies, tās bizness bija saistīts ar lūžņiem. Un tas ir pilnīgi cits process, tas nav vis "nopērc-pārdod". Cik man bija saskarsme, arī viņu priekšstats par normālu ražošanu un biznesu ir citāds - kaut kur deviņdesmito gadu vidus tradīcijās.Kā varam izsargāties no šādiem gadījumiem?Es uzskatu, ka nav pareizi ļoti noslepenot tādus procesus. Un vēl, ja paskatāmies dziļāk, valsts ekonomikas mērogā, administratori Latvijā ir izdarījuši ārkārtīgi daudzus "lāča pakalpojumus". Likumdošana šajā ziņā galīgi nav bijusi sakārtota. Nupat tikai sāk runāt par to, ka administratoriem jābūt vai nu valsts amatpersonu statusā, vai jāiesniedz vismaz ikgadējā deklarācija, bet tas jau ir par vēlu, cik tad vairs palicis, ko pārdot. Ar RAF, piemēram, bija tāpat - tur bija iespēja turpināt ražot, ne jau rafus, bet ar Mercedes bija sarunas, arī ar VW bija sarunas... Bet tādas vēlmes mums nebija.Nesakrīt intereses - administratoriem vienas, ražotājiem pilnīgi citas?Jā, pareizi. Un jāņem vērā arī cilvēku domāšana. Tā roka jau cilvēkam tikai uz vienu pusi lokās. Lielākajai daļai gribas ātri nopelnīt. Tāda iespēja administratoriem bija viennozīmīgi. Bet ir jādomā mazliet plašāk - par mūsu kopējiem mērķiem.Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 5.jūlija, numurā!