Pieļauju, ka jums uz vēstniecību zvana arī Lielbritānijā dzīvojošie tautieši. Kas ir tas, kas viņus šajā situācijā visvairāk satrauc? Kāds noskaņojums ir latviešu sabiedrībā?
Man jāsaka, ka tik daudz, kā varētu domāt, nemaz nezvana un neinteresējas. Arī mūsu tautieši, protams, ir pārsteigti par referenduma rezultātu. Kaut gan, jāsaka, arī tautiešu vidū ir dažādi viedokļi - ir gan tādi, kas ir sarūgtināti par rezultātu, un ir arī tādi, kas visnotaļ atbalsta vairākuma izvēli. Mēs varam uzskatīt, ka īstermiņa perspektīvā, tuvākajā laikā nekādas izmaiņas nav sagaidāmas, to nākamajā dienā pēc referenduma apstiprināja arī premjerministrs Deivids Kemerons. Lai arī latviešu kopiena Lielbritānijā ir vislielākā no tām, kas ārpus Latvijas, tomēr tā nebūt nav lielākā kādas ES valsts kopiena pašā Lielbritānijā - franči, vācieši, lietuvieši, poļi, īri te ir pārstāvēti daudz lielākā skaitā nekā mēs. Arī viņu interesēs ir savu kopienu, savu pilsoņu tiesību aizsardzība un statusa stabilitāte. Tā ka tas acīmredzot būs viens no jautājumiem sarunās par Lielbritānijas izstāšanos.
Cik daudz Latvijas izcelsmes cilvēku šobrīd mīt Lielbritānijā?
Ir ļoti grūti iegūt precīzus skaitļus, jo nevienam nav pienākuma reģistrēties obligātā kārtā. Mēs varam vadīties pēc tautas skaitīšanas rezultātiem, kas gan notika pirms gadiem pieciem, pēc statistikas, kas liecina par Latvijas pilsoņa pasu īpašniekiem, pēc mūsu pašu Iedzīvotāju reģistra datiem, aptaujām par ģimenē lietoto valodu vai izsniegtajiem sociālās nodrošināšanas numuriem. No šiem datiem varam izdarīt aptuvenu secinājumu, ka šeit dzīvo aptuveni simts tūkstoši no Latvijas ieceļojušo.
Pat ja būtu pieejami precīzi skaitļi, skaidrs, ka visi nav vienādi vērtējami - viena daļa dziļi integrēta britu sabiedrībā, citi droši vien cenšas kā primāro saglabāt savu latvietību, cerot reiz atgriezties, vai ne?
Domāju, ka vecākajai - trimdas - paaudzei pārsvarā ir Lielbritānijas pilsonība, arī šeit dzimušie bērni ir britu pilsoņi. Bet tie, kas šeit iebraukuši pēdējos desmit gados, var iegūt britu pilsonību naturalizējoties un mēs par šo procesu varam secināt no kaut kādām indikācijām, piemēram, ja viņi lūdz vēstniecībai kādu izziņu par sodāmību, nesodāmību, kas ļauj domāt, ka šāda izziņa varētu būt nepieciešama, lai iegūtu šejienes pilsonību. Salīdzinoši pret mūsu kopējiem konsulārajiem pakalpojumiem šādu izziņu skaits nav liels. Pat ja pēdējos mēnešos pirms referenduma šādu izziņu prasītāju skaits palielinājies, tas mērāms vien desmitos. Bet es varu teikt arī to, ka tūkstošiem britu pilsoņu pēdējos mēnešos ir centušies noformēt arī kādas Eiropas Savienības valsts pilsonību; arī mūsu vēstniecība uzreiz pēc referenduma jau ir saņēmusi vairākus pieteikumus no britu pilsoņiem, kuri lūdz informāciju par iespēju iegūt Latvijas pilsonību.
Lai būtu dubultpilsonība?
Jā, lai paturētu sev arī Eiropas Savienības pilsonību, tās pasi. Arī šādi procesi notikuši saistībā ar Brexit. Tā ka, protams, referendumu un tā sekas katrs pielāgo pats savām individuāli iespējamām izmaiņām.
Un laikam pats svarīgākais jau ir arī apzināties, ka ar 23. jūniju robežas vēl netiek slēgtas, izstāšanās process būs gana ilgs un gala datumu visi savlaicīgi zināsim.
No vienas puses mēs varam paredzēt, ka gala datuma skaitītājs tiks ieslēgts brīdī, kad Lielbritānija formāli paziņos par savu vēlmi izstāties no Eiropas Savienības. Tad sākas Lisabonas līguma 50. pantā paredzētais divu gadu termiņš, kurā visas sarunas jāveic. Ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi tirdzniecības sarunu vešanā, piemēram, vedot sarunas ar Kanādu vai slēdzot visai daudzus divpusējos līgumus ar Šveici, redzams, ka tas prasa diezgan daudz laika. Līdz ar to var paredzēt, ka sarunas varētu arī netikt pabeigtas divos gados. Tajā brīdī tad iestātos interesanta situācija, kad šo divu gadu termiņu var pagarināt, ja ir visu Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgs lēmums. Un, ja kaut viena valsts nepiekrīt, termiņš netiek pagarināts. Tad sarunas beidzas tajā stadijā, cik tālu tās nonākušas.
Vadoties pēc Latvijas interesēm, vēlamies, lai Lielbritānija paliek kā nozīmīgs stratēģisks partneris Latvijai - tāda Lielbritānija ir bijusi jau simts gadus. Lielbritānija mums ir īpaši nozīmīga, veidojot Eiropas drošības, aizsardzības politiku, ārlietu politiku. Protams, Lielbritānija mums ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris - mūsu tirdzniecība ar Lielbritāniju ir mērāma vairāk nekā miljards trīs simti miljonos eiro, ja rēķina kopā gan preces, gan pakalpojumus. Mūsu eksports uz Lielbritāniju ir divreiz lielāks nekā imports. Tāpēc Lielbritānija mums ir ļoti svarīgs ekonomiskais partneris. Latvijas interesēs būtu, lai tiktu panākti savstarpēji pieņemami un izdevīgi lēmumi. Vienlaikus Latvija stingri iestāsies par savu pilsoņu interešu aizsardzību, lai viņiem Lielbritānijā nerastos kādi neparedzami un nepatīkami pārsteigumi, jo Lielbritānijā ir lielākā latviešu kopiena ārpus Latvijas.
Visu Romāna Meļņika interviju ar Latvijas vēstnieku Lielbritānijā Andri Teikmani lasiet trešdienas, 29.jūnija, laikrakstā Diena!