Lombardam licence dārga, sods par nelegālu darbu - mazs

Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.Lombardam licences maksa, kas tika noteikta latos, bija 50 000 latu (~ 71 000 eiro), un tagad tā nav samazināta. Uzņēmumam, kuram ir tikai viens lombards, tāda summa vienkārši nav finansiāli sasniedzama, līdz ar to arī rodas problēmas.Cik daudz nelegālo lombardu pēdējā laikā PTAC ir sodījis?Esam sodījuši 12 lombardus, bet likumā paredzētie sodi ir mazi. Piemēram, ja sods ir 700 eiro, tad, ieliekot svaru kausos 71 000 eiro par licenci un 700 eiro sodu, ikvienam skaidrs, kādu secinājumu var izdarīt. Nelegāli strādājošam lombardam mēs praktiski pat nevaram tik daudzas reizes piemērot sodu, lai soda nauda sasniegtu licences maksu. Savukārt gandrīz visi nelegālie distanču kredītu devēji kā PTAC, tā Finanšu kapitāla un tirgus komisijas darbības rezultātā ir pārtraukuši darbību.Tomēr līdz ar moderno informācijas tehnoloģiju attīstību to ārvalstīs reģistrēto interneta vietņu skaits, kas Latvijā cenšas darboties nelegāli, varētu augt, turklāt dažādās nozarēs.Jā, tā ir aktuāla problēma, bet jāsaprot, ka Latvijas uzraudzības iestādēm jurisdikcija ir un būs tikai un vienīgi Latvija. Mums gan ir mehānismi, ko varam izmantot gadījumā, ja jāsadarbojas ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un to uzraudzības iestādēm. Turklāt vienmēr būs diskusijas, kā atrast līdzsvaru, cik spēcīgi interneta vidi regulēt, cik lielā mērā tā var palikt brīva un neregulēta. Protams, ārvalstu uzņēmumiem jāsaprot, ja šie uzņēmumi grib darboties Latvijā, tad jāievēro Latvijas normatīvo dokumentu prasības.Runājot par interneta sludinājumu portāliem, piemēram, ar portālu SS.lv mums ir ļoti laba sadarbība. Ja saskatām kādus pārkāpumus, no šī portāla šāda informācija tiek izņemta, bet nenoliedzami interneta sludinājuma portāli ir vide, kurā patērētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem un jāpārliecinās par izvēlētā sadarbības partnera uzticamību.Varbūt PTAC vajadzīga lielāka kapacitāte, lai vērstos pret ārvalstu uzņēmumiem, kuri darbojas, neievērojot visas mūsu valsts normatīvo dokumentu prasības?Tam vajadzīga gan kapacitāte, gan arī efektīvākas sadarbības formas ES ietvaros, lai tiešām otrai valstij būtu pienākums sadarboties ar mums. Turklāt normatīvo dokumentu prasības dažādās valstīs var būt atšķirīgas. Arī licencēšanas maksas nav vienādotas, un tas attiecas un daudzām nozarēm. Vēl jāņem vērā, ka uzņēmums vienmēr var reģistrēties arī ārpus ES. Mēs domājam ierosināt Ekonomikas ministrijai (EM) noteikt, ka nelicencētajām mājaslapām ir pienākums uzlikt brīdinājumu, ka šis, piemēram, kredītdevējs nav licencēts. Tad patērētājam būtu nepārprotama informācija, ka tas ir Latvijā nelicencēts kredītdevējs, un patērētājs pats varētu pieņemt lēmumu, vai ar šādu uzņēmumu sadarboties vai arī ne.Gribu uzsvērt, ka patērētāju tiesību uzraudzībā ir ne tikai viens darbības veids - noķert un sodīt. Patērētāju tiesības tiek realizētas ar daudziem dažādiem mehānismiem. Arī patērētāju informēšana ir ļoti svarīga. Jāpanāk, lai patērētājs apzinātos savu lomu tirgū, saprastu, kas ir licencēts, kas ir nelicencēts uzņēmums, vai pastāv riski, sadarbojoties ar kādu konkrētu komersantu, un lai patērētājs pieņemtu uz šo informāciju balstītus lēmumus, jo visus nelegāli strādājošos, negodprātīgos uzņēmumus nekad neizķers.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 25.februāra, numurā!**