Vajadzētu tā būt, bet... kas tad piesaista vislielāko uzmanību? Aizdomas par blēdīgu priekšvēlēšanu kampaņu, amatu dalīšana, politiķu savstarpējā apsaukāšanās (visvairāk gan attiecībā pret mazo partiju pārstāvjiem no līdz šim pie varas esošo puses), Artusa Kaimiņa ievēlēšana un minējumi, kā tas ietekmēs parlamenta darba atraktivitāti.
Var jau, protams, vainot medijus, ka tie tieši šādas lietas visvairāk tiražē, taču izplatīt tālāk var tikai to, kas kāda radīts, savukārt šī "izejmateriāla" producēšanā neviens nevar būt vairāk atbildīgs par pašiem politiķiem. Un tas attiecas ne tikai uz Vidiņa-Zaķa skandālu vai Sudrabas un vairāku Nacionālās apvienības politiķu pozicionēšanu par no varas pa gabalu turamiem, bet arī uz Kaimiņa ievēlēšanu. Jā, visvieglāk gan vainot vēlētājus to vieglprātībā, izvēloties "tādu" deputātu, taču skaidrs, ka cēlonis viņa ievēlēšanai ir nekas cits kā pie varas esošo atrautība no sabiedrības, neieklausīšanās tās interesēs, darbība vien savā labā, augstprātība. Sekas tam: vēlētāju aktīvi pausts protests pēc principa: ja citādi nesaprotat, nu tad, lūdzu, jums viens kārtīgs gaisa jaucējs, kas pat no visaugstās tribīnes nebaidīsies katram sejā pateikt, ko par viņu domā un kāpēc. Varbūt tad jums pielēks, ka jārūpējas par sabiedrības, ne tikai savu labklājību.
Problēma tikai tā, ka Saeima nav nedz pāraudzināšanas iestāde, nedz cirka arēna. Un balagāns jau nu noteikti tajā nebūtu jārīko. Bet vismazāk gribētos, ka, izdzirdot vārdu «Saeima», cilvēkiem pirmā asociācija veidotos nevis "likumi", bet "Artuss". Tikai atkal - labākais veids, kā to novērst, ir nevis cīņa ar sekām (izpaušanās liegums atsevišķiem deputātiem), bet gan cēloņu novēršana - pārtraukt kašķēties, vairāk runāt par reāli aktuālām tēmām: kādas maiņas būtu pieļaujamas likumdošanā, lai veicinātu legālo uzņēmējdarbību, mazinātu ēnu ekonomiku, kā pildīt partiju pirms vēlēšanām solīto par nodokļu prognozējamību un mikrouzņēmumu nodokļa necelšanu, kādi risinājumi būtu jāizmanto demogrāfijas situācijas uzlabošanai, skarot arī darbaspēka migrācijas problēmu, kā uzlabot izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, un tā tālāk.
Tātad - ar kvalitatīva produkta piedāvājumu izkonkurēt līdz šim praktizēto tukšo putu kulšanu.