Modelēt reālu situāciju un nedzīvot ilūzijās

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) reformu nosauca par Lielo talku nodokļu jomā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauda, ka beidzot tiek piedāvāta ideāla reforma – ne ko pielikt, ne ko atņemt, un LTRK padomes locekle Lienīte Caune Dienai sacīja: "Šī nodokļu reforma ir viena no tām retajām reformām, ar kuru tiešām viss kārtībā." Atgādinot par 2016. gada 9. augusta valdības vienošanos ar LTRK, LDDK, Pašvaldību savienību un Zinātņu akadēmiju, tika apgalvots, ka beidzot Latvijā panākta valdības, uzņēmēju organizāciju un citu vienošanās partneru harmoniska saprašanās.

Tagad idealizētā redzējuma vietā nākusi realitāte. Praktiskais darbs, virzoties uz nodokļu reformas īstenošanu, izrādījies sarežģīts, viedokļi atšķiras, kompromisus panākt nav viegli, uzvirmo strīdi. Principā tas ir normāli, lemjot par Latvijas sabiedrībai tik būtisku jautājumu kā nodokļi. Skumjas šajā gadījumā izraisa ne jau patlaban notiekošās diskusijas, bet gan to kontrasts ar idealizēto ainu, ko sabiedrībai pasniedza gan politiķi, gan dažādu organizāciju pārstāvji, stāstot, ka nu reiz gan sagatavota izcila reforma, kas tiks ieviesta un īstenota dziļā vienprātībā.

Šis idealizētais situācijas attēlojums kārtējo reizi izrādījās vien skaista leģenda par to, kas būtu, ja būtu, un diemžēl vairo sabiedrības neticību valsts amatpersonu un privātā sektora, t.i., uzņēmēju vienprātībai, jo šonedēļ harmonisko saprašanos nomainījusi visai asa retorika. Tā, piemēram, 26. jūnijā LTRK paziņoja, ka nolēmusi atsaukt atbalstu nodokļu sistēmas pārveidei, un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pat atzina: "Noticējām esošajam Ministru kabinetam un kopā meklējām risinājumus. Pašreiz jūtamies piekrāpti." LETA vakar vēstīja, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis, atklājot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi, savukārt sacījis: "Ja bērnībā nedabū konfekti, bērns sāk sist kājas un nevēlas iet uz priekšu. Tomēr zināmā brieduma pakāpē jāsaprot, ka tā nevar."

Patlaban arī vērojams, ka saduras dažādi redzējumi, modelējot variantus, kā nodokļu reforma ietekmēs mūsu valsts iedzīvotāju labklājību. Spilgts piemērs atšķirīgajiem redzējumiem par to, kā vispār modelēt situāciju, savulaik bija redzams LTV raidījuma Tieša runa nodokļu reformai veltītajā diskusijā. Banku sektora pārstāvis, atbildot uz jautājumu, kā rīkosies iedzīvotāji, norādīja, ka ekonomikas analītiķi nedomā kategorijās – kā rīkosies katrs indivīds. Var saprast, ka eksperti, kuri tautsaimniecību uztver kā zinātnisku pētījumu objektu, ir tendēti ticēt skaitļiem un negrib paļauties uz tik netveramu kategoriju kā indivīdu iespējamā rīcība. Taču varbūt ir lietderīgi domāt, uz kādu rīcību cilvēkus pamudinās, piemēram, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana? Mazinās ēnu ekonomiku Latvijā vai tieši pretēji? 
Ideja par diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, starp citu, Latvijā dzirdēta jau iepriekš. Un dažādās variācijās.