Šie dati priecē, jo apliecina mūsu valsts sabiedrības kritisko domāšanu. Tēma par to, kā mudināt lasītājus (skatītājus, klausītājus) atšķirt ticamu informāciju no viltus ziņām, un arī plašā viltus ziņu izplatība internetā pēdējā laikā tiek bieži apspriesta žurnālistu vidē, turklāt ne tikai. To, ka par aktuālu problēmu kļuvušas viltus ziņas, uzsver arī sabiedrisko attiecību speciālisti un citu ar informācijas apriti saistītu jomu pārstāvji. No viltus ziņām var ciest ikviens uzņēmums, nesen Dienai atzina sabiedrisko attiecību tīkla Golin biroja Rīgā vadītāja Elīna Dobulāne, uzsverot: "Cilvēki apjūk un nevar atšķirt kvalitatīvu, redakcionālu saturu no tā satura, ko piedāvā jebkurš cits, kurš veidojis saturu interneta platformās."
Bēdīgākais ir tas, ka reizēm uz viltus ziņu robežas balansē pat respektabli "iesaiņota" informācija, un tas raisa pārdomas, vai kāds kaut ko nav sapratis, nav pārbaudījis, vai arī apzināti manipulē ar citiem.
Tā, piemēram, nesen ar norādi "svarīga informācija" tika izplatīta kādas sabiedrisko attiecību aģentūras gatavota vēsts, kurā bija minēts, ka "Latvijas ostas ik gadu zaudē kravu apjomus" un ka pastāv "strauji rūkošo kravu apjomu situācija". To, ka šādi apgalvojumi ir diskutabli, apliecina gan Satiksmes ministrijas skaidrojumi, gan bezkaislīgi skaitļi. "Saskaņā ar Latvijas dzelzceļa datiem šī gada piecos mēnešos pārvadāti 21,26 miljoni tonnu kravu, kas ir par 4,4% vairāk nekā pērn piecos mēnešos," Dienai sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni pērn, sauszemes kravu pārvadājumi auguši par 13,6%, turklāt Latvijas ostu apgrozījums audzis par 8,7%, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tātad secināms, ka izplatītā "svarīgā informācija" par sarūkošo kravu apjomu vērtējama kā temats diskusijai, nevis fakti.
Ja mēs sociālajos tīklos redzam, ka, teiksim, ideālu saprašanos ģimenē ārišķīgi demonstrē cilvēki, par kuru konfliktiem zināms ne tikai tuviem draugiem, bet pat plašam paziņu lokam, tad pasmaidām, nodomājam: "Lai jau stāsta pasakas, lai māna sevi un citus" un neticam. Tomēr jāņem vērā, ka patlaban tikpat kritiski kā privāta izrādīšanās sociālajos tīklos jāvērtē arī informācija par biznesu, politiku, starpvalstu attiecībām un citām globālām tēmām.
rustrollinga anatomija