Vai pēc Raimonda Vējoņa, atzīsim, ne tās veiksmīgākās prezidentūras Levitam būs vieglāk iegūt autoritāti jaunajā amatā? Iespējams, ne, jo no viņa kā intelektuāļa, kurš ar neslēptām ambīcijām gājis uz šo amatu, tiks gaidīts daudz vairāk un uzreiz. Vairai Vīķei-Freibergai tika pārmesta nesamērīga orientēšanās uz ārpolitiku, Valdi Zatleru turpretī kritizēja par nespēju mirdzēt tikpat spoži. Levits stājas Valsts prezidenta amatā laikā, kad tas, ar kādu stāju Latvija sarunājas ar saviem starptautiskajiem partneriem, vistiešākajā veidā ietekmē valsts iekšpolitiku, finanses un ekonomiku.
Visprecīzāk ceļamaizi sev ir definējis pats Levits, sakot, ka "prezidentam jāskatās tālāk, nekā to dara politiķi un partijas".
Neapšaubāmi ar jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanu saistītās gaidas ir tikpat raibas kā ideoloģiskās vērtības, ko pārstāv Levitu ievēlējušie Saeimas deputāti un viņu vēlētāji. Tādēļ, ja partijas ar savu dienaskārtību sāks cīnīties par vietu uz Valsts prezidenta darba galda, tas būs gan tests Levitam, gan pašai valdības koalīcijai.
Jā, Levita ievēlēšana bija kā saistviela, lai saturētu kopā šo raibo baru, pierādot sev un ārējiem spēkiem, ka valdības partijas spēj būt vienotas. Bet, inaugurācijas svinībām pārejot darbadienas režīmā, tas, kas vienoja, var izrādīties šķeļošs. Jo Levits pilnīgi noteikti nevarēs būt partiju cilvēks Rīgas pilī. Un arī partiju raibo ideoloģisko solījumu pildītājs vēlētājiem viņš nevarēs būt.
Katram no ievēlētajiem prezidentiem savulaik, sākot prezidentūru, ir bijuši formāli vai neformāli pieskatītāji vai krusttēvi, kā reveranss to priekšā, bez kuru balsīm nebūtu notikusi ievēlēšana, bet kuri agrāk vai vēlāk tikuši pastumti malā. Aizejošais prezidents Raimonds Vējonis bija izaudzis no Latvijas politiskās elites, lai nu kāda tā mums būtu, un saaudzis ar biznesa eliti. Viņa ievēlēšanas kods bija panākt, lai lietu kārtība nemainās.
Par Levitu tā nevarētu teikt – viņa aizmugure līdz šim bijušas aprindas, kuru uzvedības modelis ir skaļi runāt par ideāliem un pārmaiņu nepieciešamību, zemtekstā paredzot, ka ir zināms izredzēto loks, kāds konstants "mazākais ļaunums", uz kuru cīņa par "bezkompromisa tiesiskumu" un Levita lietotais apzīmējums "korupteļi" neattiecas. Vai Levits apzinās un pieņem šo savas ievēlēšanas zemtekstu, ir patiesībā noteicošais, kas izšķirs, kāda būs viņa prezidentūra.
Tas, ka Levita atbalstītāju loku veido ar atmodas laiku un intelektuālo eliti saistīti cilvēki, tiek uzskatīts gan par jaunā prezidenta spēku, gan vājo vietu. Tas atkarīgs no tā, kā katrs komplimentētājs vai kritizētājs vērtē šo personību lomu, īpašības un pēdējo 10–15 gadu darbību. Tas vien, ka Levits šajās aprindās atradis savu komforta zonu, nevar būt par iemeslu kādu galēju spriedumu izdarīšanai par pašu prezidentu. Jāatceras, ka Valsts prezidenta amats vienmēr stāvēs pāri galmam, pat ja prezidents atļausies sev cilvēcisku vājību tādu izveidot.
a ko ta nu?
Itamars Toledano
Helia