Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.
Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.
Iedzīvotāji nav apmierināti! Dienvidkurzemē viņi ir šokā. Grobiņā dzīvo 3,5 tūkstoši cilvēku. Aizputē – aptuveni tikpat! Rucavā, kur ir mazāk par 700 iedzīvotājiem, komersanti neuzstāda pakomātus, jo viņiem tas pamatoti nav rentabli.
Pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.
Kurš laikrakstu Diena saņem vismaz astoņos no rīta? Saņemt dienas avīzi vēlā pēcpusdienā ir sliktāk nekā ēst vakarējo zupu, un tomēr, pateicoties Latvijas pastam, pakalpojums attiecībā uz avīžu piegādi tiek izpildīts tieši šādi.
Patiesībā, ja piesedz uzņēmuma vadības neprasmi un izpratnes trūkumu ar rentabilitātes aprēķiniem, tad jāteic, ka Pasta likumā arī paredzēts, ka Latvijas pasts saņem no valsts kompensāciju, ja šī pakalpojuma sniegšana tam rada zaudējumus un netaisnīgu finansiālo apgrūtinājumu. Proti, ja ir grūti, budžets piemaksā.
Piemēram, par 2022. gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijas pastam izmaksāja zaudējumu kompensāciju 3,7 miljonus eiro, 2021. gadā – 591,9 tūkstošus eiro, kas tika kompensēti no valsts budžeta. Turklāt tieši SPRK 2021. gadā informēja, ka pasta nozarē ir visvairāk sūdzību. Iedzīvotāji ir neapmierināti, un jau sen!
Līdzībai var atcerēties, ka valsts nereti redz problēmas un atbalsta iedzīvotājus. Piemēram, 2023. gadā SPRK apstiprināja ļoti augstus enerģijas tarifus un iedzīvotājiem tika noteikta kompensācija, kas gan nebija grūti, jo Latvenergo koncerna peļņa 2023. gadā bija ap 283,4 miljoniem eiro.
Kur ir problēma, ja enerģijas tarifus var kompensēt, bet pasts paliek ar rentabilitātes rēķiniem? Latvijas valsts ļoti labi redz Latvenergo peļņu rēķinu programmā Excel, bet pasta gadījumā neko tādu neredz, jo nevar Excel ielikt mīlestību, rūpes, atbildību un cilvēcību! Nav tādu ailīšu un nekad arī nebūs. Ja Rucavā dzīvo tikai 700 cilvēku – viņi visi sanāk nerentabli! Ja vajag autobusu, tad stāv uz ceļa ar plakātiem. Ja vajag bankomātu, lūdzas komersantam – un izlūdzas. Bet pasta nodaļas tur nebūs!
Cik tad mēs maksājam par šāda uzņēmuma vadību un attieksmi? Latvijas pasta valde un padome 2022. gadā kopumā uzņēmumam izmaksāja 450 tūkstošus eiro. Noapaļojot – pusmiljons par rentabilitātes aprēķinu, kura rezultātā cilvēki saņems vājāku pakalpojumu, kas jau tāpat bija vājš! Astotā daļa no 2022. gada zaudējumiem ir vadības izmaksas. Vadības, kas spēja izdomāt lielus administratīvos centrus, kā, piemēram, Grobiņu, atstāt bez pasta nodaļas.
Saprotams, ka kāds uzņēmuma vadībai saka strādāt rentabli. Politikas ir valstiskas, un valsts uzņēmumi tās realizē! Latvijas pasta gadījumā runa ir par Satiksmes ministriju un ministru Kasparu Briškenu, kurš akceptē uzņēmuma attieksmi un aprēķinus.
Līdztekus Pasaules rallija čempionāta posma organizēšanai Latvijā 2024. gadā un 2025. gadā un 2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem organizēšanai, kas esot fiskāli neitrāli pasākumi, kopumā valsts jau akceptējusi aptuveni četru miljonu eiro piešķiršanu. Akurāt tik daudz, cik vērti ir Latvijas pasta zaudējumi 2022. gadā.
Kādas iznāk vērtības? Neiesim uz skolu, neārstēsim akūtas slimības, nesaņemsim ziņas un laikrakstus laikā, toties iesim dabā skatīties ralliju un kā veči mētā bumbu. Tas atgādina kādas tālas jaunattīstības valsts ciema iedzīvotāju dzīves vērtību sapratni. Ir laiks mirkļa izklaidēm un priekiem, bet valstiski prātiņa vienkārši nav.
Ja mums vēl ir valsts, tad kārtība ir otrāda. Vispirms ejam uz skolu, pie ārsta, izlasām pastu un pēc tam priecājamies.