Proti, četras Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis Slovākija, Čehija, Polija un Ungārija ES līmenī centās pievērst uzmanību faktam, ka kvalitātes ziņā visai jūtami atšķiras vienu un to pašu ražotāju dažādi pārtikas produkti, kas paredzēti veco un jauno ES dalībvalstu tirgiem. Šie apgalvojumi arī tika pamatoti ar gana plašiem pētījumiem, kas liecināja: jaunajās dalībvalstīs tirgotajos produktos, lai arī ne vienmēr, taču regulāri ir kaut vai mazāk gaļas un vairāk palmu eļļas nekā identiskos produktos, piemēram, Vācijā vai Austrijā.
Šis fakts nav Amerikas atklāšana, ir labi zināms arī Latvijā un attiecas ne tikai uz pārtikas precēm. Ne velti "īsts" veļas pulveris vai zobu pasta "pa tiešo no Vācijas" arī pie mums tiek uzskatīta par kvalitatīvāku nekā tāda paša zīmola un nosaukuma šeit tirgotie produkti. Rezultātā nosacītos veļas pulverus daļēji savu tuvinieku vajadzībām, daļēji pārdošanai arī uz Latviju sūta ārvalstīs strādājošie tautieši, ved šoferi tālbraucēji utt. Nekāds grandiozais šis ekonomikas sektors nav, taču sava "kapeiciņa" garām valsts budžetam tāpat aizripo.
Ražotāji – lielās starptautiskās korporācijas – atšķirības preču sastāvā pašsaprotami neuzsver, taču arī necenšas īpaši slēpt, attaisnojoties galvenokārt ar Austrumeiropas valstu iedzīvotāju zemāko pirktspēju, kamdēļ šīm valstīm paredzēto produktu sastāvā tiek iekļautas lētākas sastāvdaļas. Ja vien uz iepakojuma norādītais sastāvs atbilst reālajam saturam, juridiski viss ir kārtībā, jo šobrīd nevienā likumā nav teikts, ka Vācijā un Latvijā tirgoto viena nosaukuma cieti žāvēto desu vai veļas pulveru sastāvam jābūt identiskam.
Cits jautājums tikmēr ir, ka šādas darbības ir vienlaikus gan neētiskas, gan vismaz diskutablas no patērētāju tiesību viedokļa.
Ja kompānijas šaubās par kādas valsts iedzīvotāju pirktspēju, tad pareizāk būtu šīs valsts tirgū nevis pabāzt zem zināmiem zīmoliem zemākas kvalitātes saturu, bet gan tirgot lētāku zīmolu preces.
Tomēr, tā kā runa visbiežāk ir par starptautiskajiem gigantiem, jaunās Eiropas valstīm līdz šim ir trūcis vēlēšanās aktualizēt šo jautājumu. Svara kategorijas nav gluži vienādas, ir arī citi iemesli, to skaitā starptautisko korporāciju investīcijas Austrumeiropas ražotnēs.
Tagad var gadīties, ka Rubikona beidzot ir pārieta, un var vismaz cerēt, ka prasības, lai visas ES mērogā vienāda nosaukuma produktiem būtu arī identisks saturs, kļūs tikai skaļākas un novedīs arī pie atbilstošām izmaiņām likumdošanā. Vienlaikus Latvijas balss šajā korī pagaidām nav dzirdama, lai gan mums tik ļoti patīk uzsvērt, ka esam īsti, nevis otrās šķiras eiropieši.
viesis
Es
Gramotnijs