Pret politkorektuma slazdu

Jāatgādina, ka būtībā politkorektums – tas nozīmē izvairīties kādu apvainot, piemēram, tautības dēļ. Politkorektums savās labākajās izpausmēm visos līmeņos – sākot no indivīdu sarunām līdz starpvalstu attiecībām – palīdz vienoties par racionālu kompromisu un atturēties no mētāšanās ar bezjēdzīgiem apvainojumiem.  

Tomēr politkorektums var novest līdz absurdiem. Spilgts piemērs tam ir veids, kādā tiek izklāstīta informācija par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pat tagad, kad ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš kara sākuma, dažs labs politiķis un mediju pārstāvis tikai ar milzīgām grūtībām spēj minēt Krievijas vārdu un izmocīt frāzi "Krievijas okupācijas spēki". Tā vietā tiek runāts par Putina karu, bet, kā visai trāpīgi intervijā SestDienā (25.03.2022.) norādījis politologs Andris Sprūds, "tā nav Putina Krievija, tas ir Krievijas Putins – viņš absolūti atspoguļo Krievijas sabiedrības noskaņojumu". Turklāt, kā tajā pašā SestDienā teicis Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs: "Kad krievi saka, ka viņi jau neko nevar padarīt, tas viss ir Putina roku darbs, tad, atvainojiet, artilērijas lādiņus izšauj un mūsu zemē ir iebrukuši aptuveni 200 tūkstoši krievu, kuri ir iesaistīti karadarbībā."
 
Tiesa gan, pozitīvu iespaidu uz Latvijā vērojamā, pārspīlētā politkorektuma fona atstāja 26. martā notikušajā Ukrainas bēgļu atbalstam veltītajā koncertā teiktās runas, turklāt mūsu Valsts prezidents Egils Levits pat uzsvēra, ka "agri vai vēlu Krievijai būs jāatbild par saviem noziegumiem. Par saviem noziegumiem būs jāatbild visiem – gan noziedzīgo pavēļu devējiem, gan šo noziedzīgo pavēļu izpildītājiem". 

Eiropas Savienības un visas Rietumu pasaules kritiķi apgalvo – Rietumu aizraušanās ar politkorektumu ir padarījusi iespējamu tik brutālu karadarbību, kāda tiek īstenota Ukrainā, jo Krieviju vada nesodāmības apziņa, ka var graut Ukrainas pilsētas, bet atbildes trieciena pašas Krievijas pilsētām nebūs – Maskavai nebūs jāmaksā par Kijivu, Sanktpēterburgai – par Mariupoli. 

Protams, Latvijas interesēs ir, lai karš beigtos turpat, kur sācies, – Ukrainā, jo pretējā gadījumā valstis, kuras robežojas ar Krieviju, gaida smagi laiki. Taču jau tagad arī skaidrs, ka pārspīlēts politkorektums nebūs tas vairogs, kas mūs pasargās.