Riekstiņa: Pedagogu algas nav vienīgā nozares problēma

Tukšs raksts, nulle. Ne par ko. Lapas aizpildīšana.

Vai autore, piemēram, ir paskatījusies, kādas algas saņem vispārizglītojošo skolu, bet galvenais - valsts finansēto augstskolu administratīvais aparāts? Vai ir paskaitīts, cik liels ir administratīvais aparāts Latvijas skolās un augstskolās? Ar ko tas īsti nodarbojas? Nu dodiet taču sakarīgus, analītiskus rakstus, nevis frāžu salikumus!

Ja autore ķeras pie kāda raksta sacerēšanas, tad gan derētu ar nozari iepazīties pilnīgāk.Te ir vispārīgas un tukšas frāzes. Reiz taču vajadzētu izanalizēt, cik vispārizglītojošo skolu nepieciešams, cik profesionālo vidusskolu, cik tehnisko koledžu, cik augstskolu, ko finansē no valsts budžeta, uz tik un tik skolēnu, audzēkņu, studentu skaita! Reiz būtu jāizanalizē, kāpēc skolēnu sekmes ir tik vājas, par ko pirms neilga laika rakstīja mediji. Vai vaina nav arī pārāk augstās programmu tēmās, kas vairāk atbilst augstskolu studentu līmenim, ne 9. klases skolēna uztveres spējām (piem., matemātika, bioloģija). Un kā vispār jaunāko tehnoloģiju laikmetā, kad bērni vairāk spēlē datorspēles, piedabūt viņus nopietni ko nebūt apgūt no skolas mācību vielas. Reiz taču vajadzētu, ja jau šai tēmai žurnālists skaras klāt, paanalizēt, cik valsts finansētas augstskolas nelielai Latvijai nepieciešamas. Cik programmu dublējas valsts apmaksātās augstskolās, cik speciālistu nepieciešams mazajā Latvijā, piem., ar Kultūras akadēmijas diplomiem un grādiem, lai nav tā, ka šī iestāde gatavo inteliģentos bezdarbniekus Latvijai vai gultu klājējus UK viesnīcām. Te ir tikai pāris problēmas no daudzām citām Latvijas izglītības problēmām.