Studentiem nedrīkst būt izjūta, ka viņiem pienākas bezmaksas studijas, jo realitātē valsts budžeta studiju vietas finansē nodokļu maksātāji. Es atbalstu Roberta Ķīļa popularizēto modeli, jo uzskatu, ka personiskā atbildība Latvijā jāpaaugstina visos līmeņos – gan studentu, gan mācībspēku, gan augstskolu vadītāju atbildība. Bet atbildību var paaugstināt, liekot konkurēt tirgū. Valsts budžeta finansētās studiju vietas būtu jāsaglabā Latvijas Universitātē (LU), kurai jāveic nācijas garīgo vērtību attīstība, piedāvājot letonikas, filozofijas, vēstures, latviešu filoloģijas studijas.
Kas būtu jāizdara R. Ķīlim augstākās izglītības sistēmas pielāgošanai mūsdienu prasībām?
Pats svarīgākais būtu panākt, ka tiek mainīta paradigma no pārdales uz radīšanu un pelnīšanu. Tas nostādītu visas augstskolas līdzvērtīgā situācijā un atklātu, kuras augstskolas spēj, kuras nespēj konkurēt izglītības tirgū. Kā jau minēju, es uzskatu, ka valsts atbalsts vajadzīgs tikai LU. Ar nodokļu politiku jācenšas panākt, ka tiek veidotas reģionālās augstskolas, kas nodrošināt reģionu izaugsmi. Bet, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un citās, kuras patlaban saņem valsts finansējumu, būtu jāveido valdes vai padomes, kurās izšķirošā loma būtu nozaru darba devējiem. Valde vai padome pieņemtu darbā rektoru, dotu viņam uzstādījumu un prasītu rezultātu.
Ikvienam jāsaprot, ka pārmaiņas izglītības sistēmā ir vitāli svarīgas mūsu valsts attīstībai. Jauniešu bezdarbs Latvijā ir neadekvāti liels, un tas mums parāda, ka izglītības sistēma neatbilst mūsdienu pasaules prasībām.
Tātad izglītības un zinātnes ministram vajadzētu radikāli samazināt finansējumu daudzām valsts augstskolām?
Liela daļa augstskolu programmu ir atdodamas tirgū kā preces. Tas nodrošinātu godīgu konkurenci nozarē. Turklāt Latvijas izglītības nozarē vietējiem uzņēmējiem pagaidām paveras fantastiskas iespējas, jo vēl nav ienācis ārvalstu kapitāls.
Gaidām komentārus! Visu interviju lasiet ceturtdien, 26. jūlijā, laikrakstā Diena.