Spēles ar apvienotās valsts ideju

Vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts izveidi tika parakstīta vēl 90. gadu beigās un paredz politiski un ekonomiski cieši integrētas savienības izveidi, ieskaitot vienotu valūtu, parlamentu un prezidenta posteni, kuru abu valstu līderi ieņemtu rotācijas kārtībā. Vienlaikus vienošanās pēc būtības ir tikai nodomu deklarācija, jo nekādi termiņi tajā nav minēti, bet par katru jautājumu paredzēts risināt atsevišķas sarunas.

Katra no pusēm integrāciju arī saprata atšķirīgi, un rezultātā projekts sāka buksēt. Lai arī tika panāktas vienošanās atsevišķās jomās un izveidota daļa administratīvo struktūru, vērā ņemama tālāka virzība nav notikusi. Savukārt administratīvais aparāts ir pārtapis galvenokārt par kūrortu pensionētiem politiķiem un vietu, kur neskaidrā virzienā pazūd gana prāvas naudas summas. Galvenā ieguvēja no šā projekta parādīšanās izrādījās Baltkrievija, jo Lukašenko lielā mērā uz potenciālās apvienošanās rēķina pamanījās izkaulēt ievērojamas subsīdijas valsts ekonomikai. Tiek lēsts, ka atsevišķos gados Maskavas atbalsts sasniedza pat 23% no Baltkrievijas IKP un ka tieši Krievijas subsīdijas ir galvenais iemesls, kamdēļ Lukašenko ir izdevies saglabāt daudzus padomju ekonomiskā modeļa elementus.

Paralēli Maskavai gan sāka rasties aizvien vairāk pretenziju, jo Minska ne tikai nesteidzas ar tālāku integrāciju, bet arī veiksmīgi atvaira visus Krievijas mēģinājumus iegūt daļas stratēģiski svarīgos Baltkrievijas uzņēmumos. Minska sāka arī pati savus ģeopolitiskos manevrus, cenšoties lavierēt starp Krieviju, Ķīnu un Eiropas Savienību (ES), kā arī atteicās atbalstīt vairākas Maskavai svarīgas iniciatīvas.

Baltkrievijā ne bez iemesla baidās, ka tālākas integrācijas gadījumā Krievija viegli pārņems pilnīgu kontroli pār tās ekonomiku, kas novedīs arī pie politiskās patstāvības zaudēšanas. Šā iemesla dēļ tiek mēģināts diversificēt ārējo ekonomisko sadarbību, mazinot iespaidīgo atkarību no Krievijas, kuras daļa Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā pārsniedz 50%.

Maskava savukārt nav noskaņota turpināt finansēt šādus centienus un vispār ir sākusi pārskatīt attiecības ar bijušās PSRS valstīm, vadoties pēc principa, ka apmaiņā pret skaistiem vārdiem subsīdiju vairāk nebūs. It īpaši no Minskas tiek gaidīti daudz taustāmāki lojalitātes apliecinājumi.

Lukašenko, protams, cenšas nepadoties un saglabāt kā subsīdijas, tā rīcības brīvību. Šā iemesla dēļ arī konkrētās sarunas, kas notika Sanktpēterburgā, noslēdzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Vienlaikus jau pati apvienotās valsts tālākas integrācijas aktualizēšana nozīmē, ka Baltkrievijas prezidenta izvēles iespējas ir ierobežotas. Jautājums ir tikai par piekāpšanās mērogiem.​