Šonedēļ sabiedrības uzmanības centrā nonāca diskusija par to, vai Latvijas tūrisma nozarei un tēlam kaitē tas, ka šī gada Dziesmu un deju svētkiem katrs pircējs varēs nopirkt ne vairāk kā astoņas biļetes uz vienu pasākumu, praktiski izslēdzot iespēju aģentūrām tirgot biļetes ārvalstu tūristiem. Kā jūs to vērtējat?
Dziesmu svētku biļetes nekad nav bijusi prece, ko milzīgā apjomā iegādājas ārvalstu aģentūras un tad tirgo potenciālajiem Latvijas viesiem. Manuprāt, minētais lēmums nav problēma. Lielai daļai ārvalstu ceļotāju nemaz nebūtu interesēti vairākas stundas klausīties Dziesmu svētku koncertu. Bet Latvijas tēlam un tūrisma nozarei ir ļoti svarīgi, lai Dziesmu svētku laikā būtu ne tikai svētku gājiens, bet arī daudz dažādu citu bezmaksas pasākumu, piemēram, koncerti Rīgas parkos, un ārvalstu tūristi varētu tos skatīties tik ilgi, cik vēlas.
Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks Dienai sacīja, ka pasažieru skaits lidostā nevar pieaugt, jo Latvijā trūkst rozīnītes, kādēļ ceļotājiem no tālākām valstīm vispār uz šejieni braukt. Piekrītat tam, vai arī problēma patiesībā ir Latvijas reklamēšanas jautājums?
Manā pieredzē Aldis Mūrnieks ir pirmais lidostas valdes priekšsēdētājs, kurš izrādījis iniciatīvu runāt ar tūrisma nozares pārstāvjiem un konkrēti apspriest, kā varam sadarboties. Iepriekšējie lidostas valdes priekšsēdētāji ar tūrisma uzņēmējiem runāja minimāli. Patlaban mums aktuāla ir sadarbības uzlabošana ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, jo, godīgi sakot, šī sadarbība pašreizējās aviokompānijas vadības laikā kļuvusi stipri vien pilnveidojama.
Jāsaprot, ka tūristu piesaistē jādarbojas kopā – uzņēmējiem, aviokompānijām, lidostām, valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām. Ja vēlamies Latvijai piesaistīt Ķīnas tūristus, tad vajadzīgas valsts investīcijas. Neviena aviokompānija neatklās jaunu, regulāru reisu uz Ķīnu, ja nebūs pietiekama pasažieru skaita abos virzienos. Jābūt gataviem valstiskā mērogā investēt tajā, lai nodrošinātu regulārus lidojumus, arī tad, ja lidmašīnas, kas lido no Latvijas uz Ķīnu un atpakaļ, būtu pustukšas. Bet tam jābūt ne tikai uzņēmēju, bet arī politiķu lēmumam.
Lai gan Rīga ir ērti sasniedzama, viens no Latvijā patlaban mazattīstītajiem virzieniem ir konferenču tūrisms.
Jā, tā ir. Mums trūkst moderni aprīkotas, plašas konferenču zāles, tāpēc patiešām katru gadu Latvijai garām paiet vairāki starptautiski kongresi un konferences. Šobrīd tiek būvēta jauna Nacionālā bibliotēka – Gaismas pils. Ietvert Gaismas pils kompleksā plašu, modernu konferenču zāli bija fantastiska iespēja, bet, cik man zināms, tur būs tikai pavisam neliela konferenču telpa. Šis piemērs parāda starpinstitūciju sadarbības trūkumu.
Latvijā problēma ir arī tā, ka pie daudziem, starptautiski reklamētiem apskates objektiem var piebraukt tikai pa sliktas kvalitātes ceļu. Ir manāma Satiksmes ministrijas un citu atbildīgo institūciju ieinteresētība šo problēmu risināt?
Patlaban – nē. Pieļauju, ka sliktā ceļu kvalitāte ir gan Satiksmes ministrijas gan arī pašvaldību atbildība, gan arī hronisks naudas trūkums. Būtu labi, ja autoceļi tiktu savesti kārtībā, turklāt tūristiem būtu iespēja ar sabiedrisko transportu, neīrējot automašīnu, aizbraukt uz dažādiem apskates objektiem.
Visu interviju lasiet rīt laikrakstā Diena.