Pastāv risks, ka eiro ieviešanas periodā apritē parādīsies viltoti eiro?
Es ceru, tā nebūs, bet pastiprināta uzmanība būs nepieciešama, it īpaši tāpēc, ka skaidras naudas daudzums apritē pieaugs, turklāt mūsu valsts iedzīvotājiem joprojām patīk maksāt skaidrā naudā. Tikai 30% pircēju veikalos par pirkumiem norēķinās ar bankas karti, bet 70% – skaidrā naudā. Eiro būs neierasta valūta ne tikai pircējiem, bet arī veikalu kasieriem, tāpēc centīsimies biežāk pārbaudīt jaunās banknotes.
Pārbaudīsiet pie kases katru banknoti?
Katru varbūt nē, bet eiro noteikti pārbaudīsim biežāk nekā ierastos latus.
Kāpēc daudzi pircēji maksā skaidrā naudā, nevis ar karti, lai gan tāda iespēja tirdzniecības centros ir nodrošināta? Ēnu ekonomikas faktors vai vienkārši ieradums maksāt ar banknotēm un monētām?
Domāju, ka abi jūsu minētie faktori. Turklāt vēl jāņem vērā Latvijā pastāvošā, spēcīgā neticība valsts institūcijām. Ir cilvēki, kuri saka: «Savus uzkrājumus latos pret eiro mainīšu tikai pēdējā brīdī, jo, ja nu vēl kas mainās, varbūt kurss tiks mainīts». Ir arī tādi cilvēki, kuri ir ļoti, ļoti piesardzīgi, neuzticas nevienam.
Līdz ar eiro ieviešanas pieaugs to cilvēku skaits, kas veikalos maksā ar norēķinu karti?
Ceru, ka pieaugs. Cilvēki, kuri norēķinās skaidrā naudā tādēļ, ka saistīti ar ēnu ekonomiku, nesāks kartes izmantot, bet tie, kuri vienkārši ieraduma dēļ nēsā banknotes un monētas naudas makā, varētu pakāpeniski pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Mums, tirgotājiem, protams, arī ir vienkāršāk, ja pircēji norēķinās ar bankas karti – mazāks inkasāciju apjoms, mazāk skaidras naudas, arī mazāk iespēju kļūdīties. Cilvēki ir cilvēki, kļūdās gan pircēji, gan kasieri, it īpaši jau mācību procesā un kļūdu faktoru nekad nevar pilnībā izslēgt.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 22. augusta laikrakstā Diena