Valsti pārvalda pēc "ķeksīša" principa

Fragments no intervijas:

Pirms kāda mēneša Latvijas Tirgotāju asociācija bija apkopojusi savu biedru viedokļus par uzņēmēju attiecībām ar valsti. Attieksmes ir visai kritiskas.

Uzņēmēji uzskata, ka valsts pārāk daudz laika patērē, kontrolējot sīkās lietas, bet netiek rasts risinājums, kā cīnīties ar lielajiem nodokļu izkrāpšanas gadījumiem. Spilgts piemērs ir ar kases aparātiem. Nu ir prasība, ka tie jāmaina visiem, kaut gada laikā konstatētas tikai 26 iejaukšanās kases aparātos, un tad arī vēl nav zināms, vai šo iejaukšanos rezultātā to darbība reāli ietekmēta, vai tikai plombes bijušas netīšām bojātas. Bet šo 26 gadījumu dēļ nu kases aparāti jāmaina 46 tūkstošiem uzņēmēju.

Nesamērīgi.

Ir jātērē 70 miljoni, lai iegūtu it kā 18, kaut domāju, ka īstenībā šis skaitlis ir nepamatots. Jo reāli iejaukšanās kases aparātā varētu būt izdevīga tikai tad, ja ir kāds divu miljonu apgrozījums. Jāsaprot, ka neviens tur pats neko nevar "uzlabot", ir kādam jāmaksā par šādu nelegālu pakalpojumu. Kases aparāta darbības ietekmēšana ir ļoti sarežģīta, es īsti nesaprotu, kāda būtu loģika to darīt. Manā uztverē šādā veidā, iespējams, krāpjas ne vairāk kā viens līdz divi procenti uzņēmēju, varbūt pat mazāk.

Bet ar to valsts faktiski apliecina neuzticēšanos visiem uzņēmējiem.

Jā, diemžēl to mēs esam dzirdējuši no dažāda ranga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem. VID priekšnieces vietniece Pelēkā savulaik tā arī pateikusi, ka visi uzņēmēji krāpjas. Pavisam nesen viena no atbildīgajām VID darbiniecēm Bindemane paziņoja, ka, viņasprāt, 50% no kases aparātiem piedzīvo iejaukšanos.

Lai ko tādu apgalvotu, nepieciešami fakti, skaitliski pierādījumi.

Man arī tā šķiet. Viņa iet vienkāršu ceļu – VID, izvērtējot riska objektus, pērn pārbaudījis 52 uzņēmumus un 26 gadījumos konstatējis, ka kases aparāts, iespējams, atvērts. Līdz ar to viņi saka: ja mūsu izvēlētajos riska objektos ir tik daudzi šādi gadījumi, tad mēs uzskatām, ka arī visā valstī puse ir krāpnieki. Kaut gan īstenībā mazumtirdzniecībā, tīkla uzņēmumos ir pilnīgi neiespējama iejaukšanās kases aparāta darbībā.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3.janvāra, numurā!