Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Stāsts nav tikai par televīziju vai cilvēkiem, kuri saprot krievu valodu

Zina par propagandu, bet...

Bez pienācīgas uzmanības palicis Latvijas Raidorganizāciju asociācijas nesenais vēstījums, ka citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu, ko apliecina mediju lietošanas statistika un reklāmas līdzekļu plūsma. "Pastāv reāli draudi, ka Krievijas mediji Latvijas informatīvajā telpā kļūs vēl ietekmīgāki un kaimiņzemes redaktori turpmāk noteiks mūsu kultūras un sociālās prioritātes, kā arī centīsies graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, stabilitāti, veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā," pausts asociācijas paziņojumā, vēršot uzmanību uz to, ka nepieciešams lielāks valsts atbalsts vietējiem komercmedijiem vietējā satura ražošanai.

Tas, ka šāda ziņa paslīd bez plašas ažiotāžas, visdrīzāk skaidrojams ar to, ka par šo tēmu dažādas ar mediju darbu saistītas organizācijas un arī eksperti Latvijā runā jau sen, bet vērā ņemamas politiskas reakcijas nav. Pirms pāris gadiem bija pat sagatavots speciāls ziņojums Saeimai Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā. Parunāja, pamāja ar galvu un steidza pie citām aktualitātēm. Jā, ir bijuši arī no politiķu puses skaļi paziņojumi, elektronisko mediju uzraugs šad tad ir lēmis par kāda ārvalstīs veidota televīzijas kanāla aizliegšanu, ne vienmēr korektu konkursu kārtībā, bet laiku pa laikam tiek piešķirti līdzekļi medijiem dažādu mērķprojektu realizācijai, tomēr diez vai to var vērtēt par pietiekamu valsts atbalstu, lai mazinātu blakus esošas valsts vērienīgās propagandas mašinērijas ietekmi. Kabeļtelevīziju piedāvājumā lielākais īpatsvars ir vienā – krievu – valodā sākotnēji veidotajam saturam, joprojām mūsu valsts skatītāji tiek zombēti par "labajiem" un "sliktajiem" filmās par kaimiņvalsts armiju, tāpat arī ar citu izpratni nekā mūsu valstī par Covid-19.

Un stāsts nav tikai par televīziju vai cilvēkiem, kuri saprot krievu valodu un to lieto. Attīstoties satura automātiskās tulkošanas tehnoloģijām, arī interneta vidē aizvien biežāk redzamas lapas latviešu valodā (pagaidām vēl manāms, ka tas ir automātisks tulkojums, bet drīzumā no latviešu rakstītā to nevarēs atšķirt), tas nozīmē, ka ideoloģiski pielādētu saturu, arī par vēsturi, mūsu sabiedrības apziņā potē arī šādā veidā.

Un ko šajā situācijā dara mūsu "valstsvīri"? (Piedodiet, ka šo vārdu lieku pēdiņās, bet tā pelnījuši.) Slēpjoties aiz vārdiem par sociālajām garantijām, uzliek pamatīgu nodokļu slogu komercmedijos strādājošajiem, tā faktiski graujot redakciju pastāvēšanu, kas ir galvenais garants tam, ka publiskai lietošanai radītais saturs ir patiess, valstiski atbildīgi sagatavots. Kā to izskaidrot? Vai tiešām kādi no mūsu valstī valdošajiem politiķiem darbojas Krievijas interesēs?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē