Cēsis ir Marinas Pacukevičas dzimtā pilsēta, kur viņa atgriezusies pēc farmācijas studijām Rīgas Stradiņa universitātē, gandrīz četru gadu darba Rīgā un farmaceita sertifikāta iegūšanas, kas ļāva būt par Mēness aptiekas, tad – Cēsu klīnikas slēgta tipa aptiekas vadītāju. Tur izveidojusies lieliska sadarbība medicīnas ar personālu, paplašinātas studiju laikā iegūtās zināšanas. Tas viss un arvien pilnveidotās farmaceita prasmes ir Marinas profesionālā bagāža un viņas priekšrocība, pašlaik vadot klientu iecienīto Mēness aptieku tirdzniecības centrā Solo.
Aptiekas vadītājai ir jānotur pirmais trieciens jebkādu pārmaiņu laikos. Jūsu pieredzē ir E-veselības, e-receptes, starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanas ieviešana kompensējamo zāļu receptēs, un pašlaik – pandēmija. Kā izdodas?
Izjūtu lielu atbildību – jāspēj rūpēties par zāļu pieejamību un paredzēt, kas mūsu klientiem būs visvairāk vajadzīgs. Svarīgi motivēt kolēģes brīžos, kad nolaižas rokas, kad jāvar tikt galā ar klientu reakciju uz šobrīd notiekošo. Taču, ja redzu, ka mūsu farmaceitu ieteikumi cilvēkiem palīdz, ka cilvēki atgriežas, lai pateiktos, jūtu lielu gandarījumu. Mums ir svarīgi, lai tas, ko klientam iesakām, piedāvājam, ar ko cilvēks aiziet no aptiekas, patiešām palīdz. Tāpēc savstarpēji daudz konsultējamies, dalāmies pieredzē un viena otru atbalstām. Strādāju brīnišķīgā kolektīvā un esmu laimīga, ka mums ir gan veiksmīga profesionālā sadarbība, gan sirsnīgas attiecības.
Kā pandēmija ir mainījusi aptiekas ikdienu un, jo īpaši, farmaceitisko aprūpi?
Tā kā farmaceiti ir viegli un ātri sasniedzami medicīnas darbinieki, bieži vien esam pirmie, pie kā cilvēki griežas pēc padoma. Protams, izjūtam, ka mūsu ikdiena ir mainījusies, pieaudzis pienākumu apjoms – jāseko līdzi cilvēku skaitam aptiekā, distances ievērošanai, pareizai maksu valkāšanai. Mainījies arī pieprasījums pēc precēm – aktuāli ir dezinfekcijas līdzekļi, maskas, audzis pieprasījums pēc imūnsistēmu stiprinošiem līdzekļiem, jo cilvēki nopietnāk domā par profilaksi. Iedzīvotāji vairāk rūpējas arī par to, kā pašiem sekot veselībai – pieprasīti kļuvuši pulsa oksimetri, lai noteiktu skābekļa saturāciju, biežāk iegādājas termometrus, arī tonometrus, lai sekotu asinsspiedienam un sirds ritmam. Cilvēki saprot, ka uzreiz pie ārsta var arī netikt, tādēļ gādā par to, lai iespēju robežās veselību varētu pieskatīt paši un ārstam ziņotu jau konkrētus datus, ja tāda nepieciešamība rastos.
Mēness aptieka arī joprojām piedāvā cilvēkiem iespēju rezervēt medikamentus un vajadzīgo preci konkrētā aptiekā, izmantojot mobilo aplikāciju. Tāpat ir iespēja pasūtīt preci interneta aptiekā www.e-menessaptieka.lv, kā arī pasūtīt recepšu zāles uz mājām un, protams, saņemt attālināti arī farmaceita konsultāciju, zvanot uz numuru 8555.
Vai klienti jautā padomu arī par vakcināciju?
Noteikti! Tāpat cenšas noskaidrot farmaceitu viedokli, ja ir izlasījuši par kādu jaunu pētījumu, piemēram, par D vitamīna līmeņa saistību ar Covid-19 norises smagumu. Mēs ar kolēģēm sekojam pētījumiem, atklājumiem, lai būtu labi informētas par jaunumiem farmācijas nozarē. Tā ir joma, kas nemitīgi attīstās.
Ko, jūsuprāt, klienti visvairāk sagaida no farmaceita?
Kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, kas ietver jautājumu uzdošanu un viņu problēmas risinājuma piedāvājumu farmaceita kompetences ietvaros. Ja nepieciešams, iesakām vērsties pie ārsta. Cilvēki vēlas zināt par pareizu zāļu lietošanu, par iespējamām blaknēm, zāļu mijiedarbību, kontrindikācijām. Tomēr galvenais, ko no mums sagaida, ir saprotoša, iejūtīga attieksme, laipna apkalpošana, iedrošinājums kaut ko mainīt savā dzīvesveidā, lai ārstēšana būtu efektīvāka, kā arī smaids un uzmundrinājums. Tikai tad aptiekas apmeklētājs ir apmierināts. Katram vajag, lai viņu uzklausa, jo runa ir par svarīgāko – par veselību.
Tātad farmaceitam jābūt arī psihologa iemaņām.
Farmaceita profesija pieprasa precizitāti, pacietību, psiholoģisko noturību. Dažreiz jāsaskaras ar jautājumiem, ko nevaram ietekmēt. Cilvēks ir atnācis risināt savu veselības problēmu, bet pēkšņi rodas kāda tehniskā kļūme. Ja farmaceits ir laipns un iejūtīgs, arī klients ir saprotošs un pacietīgs, saskaroties, piemēram, ar kādu problēmu E-veselības sistēmā.
Aptiekas klienti ir kļuvusi zinošāki veselības jomā vai tomēr informācijas pārpilnība nodara ļaunu – ir grūti atšķirt patiesību no meliem?
Informācijas ir pārlieku daudz, un cilvēki ne vienmēr seko speciālistu rekomendācijām. Daudz kļūdu un pārpratumu ir gan par masku lietošanu, gan vakcināciju. Cilvēki ir noguruši, kļūst neiecietīgi, pārāk ņem pie sirds visu, ko dzird vai izlasa internetā, un aizvien grūtāk kļūst pieņemt pareizus lēmumus veselības jautājumos. Daļēji problēma varētu būt radusies tādēļ, ka vajadzīgajā brīdī nav sasniedzami ārsti speciālisti – neziņa un gaidīšana, iespējams, ietekmē apkārt notiekošā vērtējumu. Tādēļ farmaceitam bieži vien patiesi ir jābūt mazliet psihologam, lai mierinātu, motivētu un uzmundrinātu.
Kādus saskatāt farmaceitiskās aprūpes attīstības virzienus nākotnē?
Farmācijas prakse pēdējā laikā ir diezgan mainījusies un farmaceita loma aizvien paplašinās. Ir pieejamas farmaceita tiešsaistes konsultācijas, zāļu piegāde uz mājām. Pandēmija ir parādījusi, ka attālinātiem pakalpojumiem ir perspektīva. Vai esam gatavi pilnīgai pārejai uz interneta platformu? Domāju, ka nē, jo vismaz gados vecākiem cilvēkiem ir nepieciešams tiešs kontakts un saruna. Nākotnē gan varētu attīstīt interneta platformu, kur konsultēties par dažādam piedāvātajām tēmām, uzdod jautājumus un saņemt atbildes no farmaceita, kurš ir jau specializējies noteiktās tēmās, spēj sniegt izpētē pamatotas, dziļas atbildes.
Cik nozīmīga būtu eksprestestu pieejamība aptiekās?
Iespējams, šis pakalpojums varētu būt daļēji automatizēts. Piemēram, klients ar speciālas ierīces palīdzību varētu noteikt svaru, ķermeņa masas indeksu, pārbaudīt skābekļa saturāciju vai asinsspiedienu un jau ar mērījumu datiem doties uz konsultāciju pie farmaceita, kurš izskaidrotu rezultātu un, ja nepieciešams, novirzītu pie ārsta. Ja eksprestesta izpildē ir iesaistīts farmaceits, svarīgi, lai aptiekā ir atsevišķa konsultāciju telpa.
Ļoti lietderīga būtu pilnveidota E-veselības sistēma, lai farmaceits, identificējot klientu, redzētu visas zāles, uztura bagātinātājus, arī tējas, ko cilvēks ir lietojis. Ārsts caur šo sistēmu varētu farmaceitam atsūtīt zāļu pieprasījumu, farmaceits nesteidzīgi tās sakomplektētu, pārskatītu zāļu mijiedarbību, uzrakstītu zāļu pareizas lietošanas plānu, iekļaujot arī mijiedarbību ar uzturu un uztura ieteikumus. Klients saņemtu zāles komplektā ar visaptverošu farmaceita konsultāciju augstākajā farmaceitiskās aprūpes līmenī. Farmaceits arī uzraudzītu, kā pacients lieto zāles, tā veicinot līdzestību, un, ja nepieciešams, atgādinātu par zāļu iegādi un lietošanu. Tā būtu daļa no personalizētās medicīnas.
Kā farmaceits ar savām unikālajām zināšanām vēl var būt noderīgs sabiedrības veselības jomā?
Interesanti būtu piedalīties publiskos pasākumos – veselības dienās vai izstādēs brīvā dabā. Farmaceits vienkāršā, saprotamā veidā apmeklētajiem stāstītu, piemēram, par zāļu tēju, vitamīnu pareizu lietošanu, pārtikas mijiedarbību ar zālēm. Šādi pasākumi būtu vēl lietderīgāki, sadarbojoties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem.
Farmaceiti noteikti var iesaistīties arī jaunās paaudzes veselības pratības veicināšanā – tikties ar bērniem skolās, bērnudārzos. Ir tik svarīgi, lai labi, veselīgi ieradumi tiktu iegūti jau agrā bērnībā.
Nozīmīga ir arī kompetentu farmaceitu sniegtā informācija medijos par dažādām veselības tēmām.
Kas jūs pamudināja izvelēties farmaceita profesiju?
Skolā man patika ķīmija, bioloģija, anatomija. Daži uzskata, ka ķīmija ir kaut kas slikts, taču ķīmiskie savienojumi ir visur, arī augos, un ķīmiskas reakcijas notiek nemitīgi. To ir interesanti saprast un pētīt. Farmācija ir saistīta ar medicīnu, taču citādi nekā ārsta vai māsas praksē.
Studiju programma bija tik visaptveroša, tik daudzveidīga! Šis darbs ir dinamisks, apgūtās zināšanas nemitīgi jāpapildina, uzturot kvalifikāciju. Farmaceitam ir daudz izaicinājumu pat vienas darbdienas ietvaros, taču noteikti bija vērts izvelēties šo profesiju. Turklāt pandēmija pierādīja, cik sabiedrībai nepieciešami ir veselības aprūpes speciālisti, cik vērtīgas ir zināšanas medicīnā. Tās noder ne tikai ikdienas darbā, bet arī rūpējoties par savu un tuvinieku veselību. Veselīgs dzīvesveids, ilgs mūžs – šīs tēmas pasaulē pašlaik ir ļoti populāras. Cilvēki vēlas labu dzīves kvalitāti ne tikai spēka gados, bet arī vecumdienās.
Kā mums vasaru sagaidīt labā mentālajā un fiziskajā formā!
Iesaku pievērst uzmanību dzīvesveidam, pārskatīt savus uztura paradumus. Ja nav nopietnu veselības problēmu, stiprināt un attīrīt organismu, vienu dienu nedēļā ievērojot mērenību vai pat pilnībā dodot organismam atslodzi no ēdiena, dzerot tikai ūdeni. Tas attīra gremošanas traktu un ļauj justies vieglāk. Ieteicams ēdienkartē iekļaut vairāk šķiedrvielām bagātu produktu – pilngraudu putras, dārzeņus, īpaši, kāpostus, brokoļus, ziedkāpostus, zaļumus, arī augļus, diedzētas sēklas. Dažiem varbūt būtu nepieciešams palietot arī kādu aptiekā nopērkamu farmaceita ieteiktu vitamīnu un minerālvielu kompleksu, kas palīdzētu stiprināt organisma aizsargspējas.
Saule aicina doties dabā!
Prāta stāvoklis spēcīgi ietekmē fizisko veselību un imūnsistēmu. Pasaulē ir daudz notikumu, ko nevaram ietekmēt vai mainīt, tādēļ nevajadzētu par to lieki domāt un uztraukties. Jādara tas, kas atkarīgs no katra paša. Jo pozitīvāk cilvēks raugās uz apkārt notiekošo, jo vairāk mainās uztvere un rodas spēks tikt galā ar dzīves grūtībām. Apmierināts prāts un mundrs garastāvoklis ir veselība miesai un spēks dvēselei. Vairāk jālasa, jāizglītojas, varbūt vajag mācīties kādu svešvalodu vai katru dienu vienu dzejoli – tas uzlabos atmiņu. Vienmēr jātur sevi tonusā, lai ļaunais, kas dažkārt atgadās, nepadara par sliktu cilvēku. Labais vairo labo – tas maina dzīves uztveri.
Persiešu zinātnieks Avicenna ir teicis, ka panika ir puse no slimības, miers – puse no veselības, bet pacietība – ceļš uz izveseļošanos. Daudz kustieties, ēdiet ar mēru, vairāk smejieties, mīliet cilvēkus, un pašsajūta noteikti uzlabosies!