Daudz tiek runāts par tranzīta apjomu kritumiem un no tā izrietošajām finanšu sekām visām ar šo jumu saistītajām nozarēm. Kā jūs prognozējat situācijas attīstību nozarē?
Tā kā joprojām lielākā daļa tranzīta ir no Austrumiem, arī Krievijas, protams, nevienam nav noslēpums par Krievijas plāniem attiecībā uz savu ekonomiku, savām eksporta kravām – vairāk tās virzīt caur savām ostām. Sevišķi aktuāli tas ir lejamkravu, tajā skaitā naftas produktu, jomā. Līdz ar to pēdējos divus gadus esam aktīvi strādājuši pie kravu diversifikācijas. Nedaudz šo atkarību no Krievijas kravām mums ir izdevies mazināt, palielinot citu valstu izcelsmes kravu īpatsvara apjomu kopējā rādītājā. Strauji pieaudzis konteinerkravu apjoms, kur pērn pieredzējām 15,9% pieaugumu. Tāpat straujš pieaugums bijis Ro-Ro tipa kravu segmentā. Pieaudzis arī pa dzelzceļu un ar prāmjiem pārvadāto pasažieru skaits. Protams, darbs ir jāturpina, un mēs nelolojam nekādas lielas izredzes, ka kaut kas pasaulē pēkšņi mainīsies. Neskatoties uz to, mēs paralēli turpinām darbu pie kravu piesaistīšanas, nodalot politiskos aspektus un akcentējot ekonomiskos faktorus arī sarunās ar Krievijas pārstāvjiem. Ne velti pēc četru gadu pārtraukuma pērn atkal notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā tika runāts tieši par tranzīta kravu transportēšanu no Austrumiem, arī Ķīnas, caur Krieviju uz Latvijas ostām.
Cik būtiski tranzītu no Krievijas ietekmēs tā sauktā Magņitska likuma pieņemšana Latvijā?
Protams, mēs to ņemam vērā. Mēs neietekmējam politiķu darbu Latvijā, taču visus šos jautājumus mēģinām dzēst dažādos veidos, lai nekaitētu ekonomikai. Taču, protams, ekonomika un politika ir diezgan tuvas, bet mēs kopā ar Krievijas transporta ministru tomēr mēģinām nodalīt politiku un runāt par ekonomiku, kas ir svarīga abām valstīm, jo cilvēki, kuri dzīvo vienā vai otrā valstī, tomēr ir jāpabaro un jānodrošina ekonomiskā izaugsme. Protams, aktuāla ir arī kravu diversifikācija, tās piesaistot no citām valstīm, arī Ķīnas, Kazahstānas, Indijas.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 19. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
GEO
?
Tas nav iespējams