Lai lasīšanā iesaistītu jauniešus, kuri dod priekšroku digitālajai videi, ministres ieskatā ir nepieciešami digitālie lasīšanas materiāli latviešu valodā. Tāpat esot svarīgi jau pirmsskolas un sākumskolas posma bērnu interesei par tehnoloģijām "atbildēt ar kvalitatīviem tekstiem un lasīšanas materiāliem".
Otrdien tika paziņoti starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma "PIRLS 2021" rezultāti.
Kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums.
Čakša pauda, ka lasītprasme sevī ietver daudz vairāk par spēju tikai burtot. Ja iztrūkst lasītprasme, skolēns nevar piedalīties citos domāšanas vingrinājumos, līdz ar ko tiek kavēta arī STEM priekšmetu apgūšana un izpratne.
Pētījumā arī iezīmējās atšķirība starp skolēnu lasītprasmi Latvijā un Lietuvā, kur tas ir augstāks - vidēji 552 punkti.
Pēc pētījuma "PIRLS 2021" vadītājas Latvijā, profesores Dr.sc.admin. Antras Ozolas novērojumiem tas skaidrojams ar to, ka Lietuvā mācību saturā tiekot iestrādātas pētījumā pieminētās vadlīnijas, kā arī daudz uzmanības velta skolotāju tālākizglītībai. Viņa arī piekrita Čakšas redzējumam par vajadzību attīstīt skolēnu digitālo lasītprasmi.