Viņasprāt, laikā, kad Krievija īsteno genocīdu Ukrainā, svinības Latvijā 9.maijā ir kategoriski nepieļaujamas. Ministre arī piebilda, ka ir piedāvājusi koalīcijas partneriem šogad 9.maiju nosaukt par Krievijas agresijas Ukrainā upuru piemiņas dienu. "Līdz ar to šogad kā sēru dienā lai nenotiktu publiski pasākumi 9.maijā, jo tas, manuprāt, būtu ļoti pareizs gājiens tieši tagad, ņemot vērā, ko mēs tikko redzējām Bučā un citās [Ukrainas] pilsētās," skaidroja politiķe.
Vaicāta, kā iekšlietu dienesti reaģēs, ja, neraugoties uz jebkādiem ierobežojumiem, daļa iedzīvotāju 9.maijā tomēr dosies publiski svinēt, Golubeva atbildēja, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir plāns, kā nodrošināt, ka nekāda svinēšana ar pompu nenotiek. Šī plāna detaļas gan ministre nevēlējās komentēt.
Vienlaikus viņa piebilda, ka ļoti labi apzinās, kā šis aizliegums Latvijā publiski svinēt 9.maiju varētu tikt atspoguļots Krievijas medijos. "Mēs meklēsim veidu, kā maksimāli neprovocējot, bet arī nepieļaujot provokācijas, nodrošināt, ka likumi tiek ievēroti un ka šajā dienā nekādi Krievijas armiju slavinošu pasākumu virkne netiek realizēta," solīja politiķe.
Kā ziņots, Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks jau iepriekš brīdinājis, ka Latvijā šogad pulcēšanās 9.maijā, kas Krievijā tiek atzīmēta kā Uzvaras diena, tiks uztverta kā atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā.
Valdošie politiķi pauduši, ka tradicionālā 9.maija svinēšana Latvijā šogad, laikā, kad Krievija īsteno aktīvu karadarbību Ukrainā, būtu kategoriski nepieļaujama.
Arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) aicinājis pašvaldības izpilddirektoru nesaskaņot ikgadējo pasākumu 9.maijā pie padomju armijas karavīru pieminekļa Pārdaugavā.
Valsts prezidents Egils Levits pagājušajā nedēļā publiskā diskusijā atzina, ka, no okupantu skatupunkta, 9.maija svinības, kas ik gadu tiek novērotas Pārdaugavā un kuras ir veicinājuši bezatbildīgi politiķi, faktiski ir Latvijas okupācijas svinības.