Atšķirīgie datumi, kādos tiek atzīmētas Otrā pasaules kara beigas Eiropā, jāatgādina, ir saistīti ar to, ka nacistiskās Vācijas kapitulācijas akts (kas tika parakstīts agrā 7. maija rītā) stājās spēkā 8. maijā plkst. 23.01 pēc Rietumeiropas laika. Savukārt Āzijas kontinentā, bijušajā PSRS, kā arī atsevišķās Eiropas valstīs atšķirīgo laika joslu dēļ tad jau bija iestājies 9. maijs. Šī iemesla dēļ par to, ka Eiropā ir beidzies Otrais pasaules karš, vairākumā Eiropas valstu tika paziņots vēl 8., bet PSRS, padomju okupācijas zonā, kā arī vēl citā daļā Eiropas – jau 9. maijā. Attiecīgi arī atkarībā no konkrētās valsts viens vai otrs no šiem datumiem kļuva par atzīmējamu dienu.
Pēc PSRS sabrukuma virkne bijušā padomju bloka valstu, tostarp Latvija, pārgāja uz Eiropā pieņemto piemiņas datumu 8. maiju – tā arī oficiāli visas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Savukārt 9. maijā ES dalībvalstīs tiek atzīmēta Eiropas diena – pieminot kādreizējā Francijas ārlietu ministra Robēra Šumāna 1950. gada 9. maija aicinājumu apvienot demokrātisko valstu ogļu un tērauda ražošanu, jo šī aicinājuma mērķis bija turpmāk novērst bruņotu konfliktu draudus.
Tikmēr mūsdienu Krievijā tradicionāli ar lielu vērienu un militārajām parādēm 9. maijā tiek atzīmēta Uzvaras diena, kas, jāatgādina, veltīta nevis uzvarai Otrajā pasaules, bet gan Lielajā tēvijas karā. Otrais pasaules karš galvenajiem tā laika sabiedrotajiem – PSRS, ASV un Lielbritānijai – beidzās 1945. gada 3. septembrī – līdz ar Japānas kapitulāciju. (Arī te gan pastāv līdzīga nianse kā nacistiskās Vācijas kapitulācijas gadījumā – kapitulācijas akts tika parakstīts 2. septembrī pēc Tokijas laika, kad daudzviet pasaulē jau bija iestājies 3. septembris pēc vietējā laika.) Eiropā šis datums tikpat kā netiek pieminēts, galvenokārt tāpēc, ka vairākumam Eiropas valstu, kā jau minēts, Otrais pasaules karš beidzās 1945. gada 8. maijā.
Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas daļā Eiropas vienu totalitāru režīmu nomainīja cits, proti, padomju režīms. Tādēļ gan ES mērogā, gan jo īpaši Austrumeiropā attieksme pret PSRS lomu Otrajā pasaules karā un tādiem Krievijas svinētās Uzvaras dienas pasākumiem kā 9. maija militārās parādes vai organizētajiem nemirstīgo pulka gājieniem ir izteikti negatīva. Tas tiek uzskatīts arī par Krievijas revanšisma, atdzimušā militārisma un impērisma izpausmēm. Un nu jau vairāk nekā trīs gadus ilgstošās Krievijas agresijas dēļ Ukrainā satraukumu tikai palielinās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!