Lauksaimniekiem šis gads nav labs, tas ir pilnīgi skaidrs. [Gads] ir ļoti, ļoti slikts," sacīja Gulbe.
Viņa atgādināja, ka lauksaimniekus negatīvi ietekmēja lietavas aizvadītajā gadā un sausums šogad, kamdēļ kviešu raža šogad ir krietni mazāka nekā aizvadītajā gadā. "Pašlaik ir lietus, bet iesētie ziemāji, rapsis nav sadīdzis ļoti daudzās saimniecībās. Saimnieki, meklējot cēloni, secina, ka sēkla ir sakaltusi un nav izdīgusi," sacīja Gulbe, piebilstot, ka tamdēļ daļu ziemāju pavasarī būs jāpārsēj.
Pēc viņas teiktā, lai gan šogad ievākto graudu kvalitāte ir laba un to cenas kāpušas, lauksaimnieki to nevar izmantot, jo diezgan daudzi zemnieki savas ražas cenas fiksējuši jau iepriekš vasarā, kad tās bija zemākas, cerot, ka ievāktie graudu apmēri būs ierastā līmenī.
Tāpat pēc lopbarības kvalitātes graudiem ir Latvijā ir deficīts un daudziem saimniekiem trūkst lopbarības. Tas negatīvi ietekmē, piemēram, piena ražotājus. Lai gan piena iepirkuma cenas ir nedaudz pakāpušās, saimniecībām trūkst lopbarības.
Savukārt cūkkopības nozari negatīvi ietekmē Āfrikas cūku mēra (ĀCM) turpmāka izplatība, kas ir drauds visai nozarei. "Cūkkopībā šajā brīdī ir ļoti sarežģīta situācija, jo pret to, ko ar aci nevar ieraudzīt, ir visgrūtāk cīnīties, ar to domājot ĀCM. Mums vajag mēģināt, darīt un atbalstīt tos, kas ražo, lai viņi to dara, un, ja kādam kas notiek, valstij jāiejaucas," teica Gulbe.
Viņa piebilda, ka Latvijā jāsaglabā ražojošās lauksaimniecības nozares, un jāsekmē šo nozaru speciālistu izglītošana. Tāpat jārod alternatīvas tām lauksaimniecības kultūrām, ko vairs neaudzē, piemēram, Latvijā nākotnē varētu audzēt kvinoju.
Gulbe gan uzsvēra, ka iepriekš minētās lauksaimniecības sektora likstas Latvijas iedzīvotājus kā gala pircējus pagaidām neietekmē, jo vairumam pārtikas produktu Latvijā cenu kāpums līdz šā gada beigām nav prognozējams.
Beerzs
ļuļa
Krējums Saldais