Viņš minēja, ka ir apmierinātas lauksaimnieku prasības par subsīdijas neaplikšanu ar nodokli. Savukārt prasības saistībā ar kadastrālo vērtību izmaiņām esot plašāks jautājums, bet koalīcijā ticis runāts, ka gadījumā, ja kadastrālā vērtība ceļas, jāsamazina nekustamā īpašuma nodokļa likme, lai nepalielinātos nodokļa maksājums.
Komentējot Zemkopības ministrijas (ZM) un ZZS pozīciju saistībā ar samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12% apmērā svaigiem augļiem un dārzeņiem saglabāšanu uz nenoteiktu laiku, Krauze sacīja, ka pagājušajā gadā, kad samazinātā likme tika noteikta, to kompensēja no akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem cukurotajiem dzērieniem. Šiem dzērieniem likmi palielināja un tā nav terminēta, tāpēc arī samazinātajai PVN likmei augļiem un dārzeņiem jābūt beztermiņa, jo tās kompensējošais avots arī ir bez termiņa.
"No samazinātās likmes augļiem un dārzeņiem iegūst gan ražotāji, gan sabiedrība, kurai kopumā augļi un dārzeņi būtu vairāk jālieto. Nevajag cukurotus dzērienus un bulciņas ēst, bet vairāk uzturā ir jālieto augļi un dārzeņi. Tādā ziņā pieeja ir ļoti pareiza," uzsvēra ministrs.
Atbildot uz jautājumu, vai ir veikti uzlabojumi sezonas laukstrādnieku programmā, lai viesstrādnieku noformēšana darbam sezonāli būtu vienkāršāka, Krauze minēja, ka tie lauksaimnieki, kas noformē sezonas darbiniekus, uzskata, ka process ir pietiekami vienkāršs. Lauksaimnieki vairāk vēlas, lai paplašina jomas, kurās viesstrādnieki var strādāt, bet, piemēram, ogu lasīšanai darbaspēku Latvijā nevar atrast, tādēļ ogu audzētāji piesaista darbiniekus no Ukrainas un citām valstīm, no kurām darbiniekus iegūt joprojām ir sarežģīti un laikietilpīgi.
"Ja ar ukraiņiem vēl nav tik lielas problēmas, tur viss notiek ātri, jo ukraiņi ir īpašā statusā, tad no citām trešajām valstīm piesaistīt darbaspēku sezonāli ir ļoti, ļoti sarežģīti," atzina ministrs. Viņš atzīmēja, ka viesstrādnieku politikai ir jābūt mērķtiecīgai un jābūt izstrādātam mehānismam to nogādāšanai atpakaļ mītnes vietās.
Savukārt komentējot augļkopju sūdzības par pārāk zemo sezonas darbaspēka peļņas slieksni, kurš programmas izveides sākumā noteikts 3000 eiro apmērā, Krauze norādīja, ka lauksaimnieki problēmu ir aktualizējuši tikai tagad. Slieksnis ir jāpārskata, ņemot vērā, ka vidējās algas un minimālā alga ir pieaugušas, tāpēc ZM strādā ar lauksaimniekiem pie šīm problēmām, vērtējot jaunus priekšlikumus.
Uz jautājumu par potenciālajiem risinājumiem meža īpašnieku prasībām kompensēt saimnieciskās darbības ierobežojumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ministrs atbildēja, ka virzot uz priekšu Biotopu informatīvo ziņojumu vai kādus citus attiecīgos plānošanas dokumentus, ir svarīgi, lai skaidri tiktu noteikts, cik plašā Latvijas teritorijā kopumā biotopi tiek veidoti.
Krauze minēja, ka izpildītas arī citas lauksaimnieku prasības, piemēram, vienkāršotas sarežģītās informāciju tehnoloģiju (IT) sistēmas, kā arī ieviesti paaugstināti muitas tarifi graudaugiem no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat veikalos tagad ir skaidri norādīta pārtikas produktu izcelsmes valsts.
Krievijas produktu ierobežošanas ziņā ir panākts rezultāts, tomēr kopējo cenu līmeni tas nav ietekmējis, jo Krievija produktus eksportē uz citām pasaules valstīm, atzina Krauze. Krievija nevar ievest graudus Eiropas Savienībā (ES), bet citur pasaulē joprojām Krievijas produkcija tiek pārdota. Tāpat nevarot aizslēgt robežas Eiropas kompānijām, kas joprojām turpina ievest agresorvalstu produktus, jo ES lēmumi jāpieņem visām dalībvalstīm kopā.
Ministra ieskatā muitas tarifi būtu jāpiemēro arī alkoholiskajiem dzērieniem, augļiem, dārzeņiem un zivju produktiem. Krievijas zvejas kuģi tieši neizkraujas ES, bet ir ostas, caur kurām Krievijas zivis var nonākt Eiropas tirgū.
Jau ziņots, ka pavasarī Eiropā notika plaši lauksaimnieku protesti. Lai arī katrā valstī prasības bija nedaudz atšķirīgas, Eiropas zemniekus vienoja nepatika pret pārmērīgām Zaļā kursa prasībām, trešo valstu pārtikas importu un Eiropas birokrātiju.
Marta sākumā Rīgā pie Ministru kabineta pulcējās gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares pārstāvju.
Starp lauksaimnieku prasībām bija samazināt PVN likmi pārtikas produktiem, neaplikt subsīdijas ar ienākuma nodokli, veikt izmaiņas saistībā ar kadastrālajām vērtībām un nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, kā arī pārskatīt jautājumus par sezonas laukstrādnieku programmu un lauksaimniecības dīzeļdegvielas apmēru un likmi.
Tāpat zemnieki protestā vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Savukārt meža nozares pārstāvji valdībai pieprasīja paredzēt taisnīgas kompensācijas par meža zemju nodošanu dabas aizsardzībai, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.
Meža nozares pārstāvji valdībai pieprasīja arī izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.