"Tas nav jāizdara nekavējoties. Viņi tagad nepārnes šo patogēnu uzreiz nākamajiem cilvēkiem," norādīja speciālists.
Tas pats jāņem vērā, runājot par slimības inkubācijas periodu, proti, vislipīgākie ir cilvēki, kuriem jau ir slimības klīniskie simptomi. Līdz to attīstībai paiet līdz 14 dienām, kas ir diezgan ievērojams periods, viņš uzsvēra.
Viņš skaidroja, ka patlaban nav nekādu pierādījumu, ka Latvijā notiek slimības pārnešana no viena cilvēka otram. Latvijā nodarbojamies ar importētiem gadījumiem, tāpēc ļoti svarīga ir epidemioloģiskā izmeklēšana, kontaktpersonu sameklēšana, uzsvēra Dumpis.
Dumpis arī pauda, ka šis nav ķīmisks uzbrukums, kad cilvēkus būtu jāatrod momentā, stundas laikā, lai viņiem sniegtu palīdzību.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) preses konferencē uzsvēra informācijas nozīmi, kas var palīdzēt ierobežot infekcijas izplatību. Katru rītu ap plkst.7 atbildīgie dienesti publicēs aktuālo pārskatu par diennakts laikā veiktajiem izmeklējumiem, bet plkst.17 vakarā publicēs informatīvo pārskatu par notikumiem dienas laikā, izmaņām.
Ministre norādīja, ka Covid-19 "nerespektē ne politiskos režīmus, ne ideoloģijas, ne diktatūras, ne autoritārus režīmus". Tajās vietās, kur to apslēpj, tas tāpat nāk klajā, norādīja ministre, piebilstot, ka "mēs esam ārkārtīgi atbildīgi un izvēlamies tās rīcības, kas ir strikti pierādījumos balstītas, ir izmaksu efektīvas un sniedz labākos rezultātus".
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško nemācēja pateikt, kādas izmaksas radīs visi veicamie pasākumi, tomēr atgādināja, ka VM ir arī vērsusies Ministru kabinetā, prasot papildu līdzekļus, lai iegādātos laboratorisko analīžu reaģentus, kā arī individuālos aizsarglīdzekļus speciālistiem, tostarp, sejas maskas, brilles un cimdus.
"Mums ir resursi, bet jūs paši zināt, ko mēs ikdienā zinām par savu sistēmu. Faktiski sājā gadījumā uz sistēmu, kurai gadiem netiek piešķirts pietiekams finansējums, tiek uzliktas vislielākais gaidas. Tad nu šī sistēma pašreiz faktiski dara maksimālo (..)," skaidroja valsts sekretāre.
Vaicāts, vai lidostā būtu nepieciešams mērīt ceļotāju temperatūru, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka tas nav efektīvi, norādot uz Itālijas piemēru, kur tika veikta temperatūras mērīšana lidostās, bet rezultātā vīruss tik un tā izplatījās.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs ir Aleksejs Višņakovs piebilda, ka nav arī zināms, kāda būtu tālākā rīcība, ja tiktu konstatēts kāds ceļotājs ar paaugstinātu temperatūru, jo tās cēloņi var būt dažādi, un tāpat arī ir gadījumi, kad ir Covid-19 inficētie ir bez simptomiem.
"Attiecībā uz drošības pasākumiem, šobrīd viss, kas bija nepieciešams, ir izdarīts, tostarp, arī ir informēti lidostu darbinieki un ceļotāji, par to, ka aizdomu gadījumos ir nepieciešams ziņot," norādīja Višņakovs.
LETA jau ziņoja, Latvijā līdz šim nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.
jautājums
apinītis
Vēl