Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Izkustināt "svētās govis"

Nesenā ziņa Latvijas mediju vidē par portāla LA.lv iekļaušanos Rīga TV24 struktūrā rada vairākus neatbildētus jautājumus. Konkurences padome sola darījumu vēl izvērtēt.

Nesen uzzinājām par kādu jaunu sinerģiju vietējā mediju vidē. Proti, tika paziņots, ka spēkus apvieno a/s Latvijas mediji, kuru pazīstamākais produkts ir Latvijas Avīze – laikraksts, ko vēl ar nosaukumu Lauku Avīze gadiem aiz skapja savā istabā krāja mana vecmāmiņa –, un Rīga TV24. Praksē tas nozīmējot, ka Latvijas mediju veidotais portāls LA.lv turpmāk iekļaušoties Rīga TV24 struktūrā.

Jautājumi rodas vairāki: kurš tad tagad būs īstenais portāla saimnieks, un kas notiks ar pārējiem Latvijas mediju produktiem pēc tam, kad viens no "ģimenes bērniem" pārcelts uz citu mājsaimniecību? Acīmredzot, lai vērtētu, kā tad tas izpaudīsies praksē, nepieciešams tradicionālais laika faktors, taču nešaubīgi jau tagad saistībā ar šo darījumu var fiksēt simptomus, kas norāda uz mediju vides ievainojamību.


Izplūdis skaidrojums

Latvijas mediju valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis, skaidrojot, kāds tad īsti būs portāla LA.lv juridiskais statuss, norāda, ka portāls iekļaujas Rīga TV24 struktūrā. Tas vairs nebūšot viņu produkts. Pagaidām gan vēl neesot skaidrs, kā tas notiks praksē. Saturu portālam aizvien vēl rada Latvijas Avīzes un citi Latvijas mediju autori. Abu mediju īpašnieki jau arī publiski skaidrojuši, ka redakcijas saglabāšot redakcionālo neatkarību un struktūru, taču skaidrs, ka rēķinus reklāmdevējiem jau izrakstīs tikai viens no komersantiem.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tad Rīga TV24 nemēģināja veidot paši savu portālu, Rīga TV24 direktors Klāvs Kalniņš SestDienai uzsver, ka, lai izveidotu portālu, nepieciešamas investīcijas un laiks. Savukārt Latvijas Avīze esot spēcīgs zīmols. Skaidrojot šo darījumu medijiem, Kalniņš arī akcentē, ka "apvienošanās ar LA.lv ir loģisks solis ar mērķi spēcināt nacionālo vietējo saturu, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas mediju vidū".

Dzīvē visi šie aizplīvurotie ziņojumi nozīmē, ka Rīga TV24 īpašnieks TV Latvija ir nopircis portālu no Latvijas medijiem. Tiesa, darījuma summa netiek atklāta. Latvijas Televīzijas raidījums De facto noskaidrojis, ka finansējums Rīga TV24 attīstībai nācis no bieži dažādos koruptīvos aktos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona. Tā kā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būtu jāzina, kas tad ir plašsaziņas līdzekļa īpašnieki un patiesā labuma guvēji, loģiski būtu, ja mediju uzraugs vērtētu arī šo gadījumu – vai finansējums vērienīgajam pirkumam nav vismaz aizdomīgs?


Svarīgs ne tikai tirgus

Lai saprastu, kā tad vērtēt šo darījumu un kā tas mainīs mediju vidi Latvijā, SestDiena sazinājās ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori un mediju eksperti Andu Rožukalni. Viņa visupirms akcentē, ka šis darījums ir būtisks, skatoties uz mediju sistēmas attīstību un to, cik tā daudzveidīga un plurālistiska, jo svarīgi ir ne tikai tirgus aspekti.

"Mazā mediju sistēmā ir ļoti būtiski skatīties, kas notiek ar mediju kultūru. Un Latvijas Avīze, lai kādas būtu īpašnieku maiņas, un tur ir bijušas reizēm problēmas ar redakcionālo neatkarību, tomēr pārstāv tādu profesionālu mediju kultūru. Portālā ir investēts – dažādās tehnikās un saturā –, lai viens profesionāls medijs ar savām tradīcijām un auditoriju iegūtu spēku digitālajā vidē," saka mediju eksperte un atgādina arī par gana lielo auditoriju, ko portālam izdevies sasniegt. "Tā ir laba tendence, ka profesionāli mediji sāk iegūt savu vietu digitālajā vidē līdzās tā saucamajiem digital born medijiem, kas sākotnēji nemaz nebija mediji, bet kaut kas cits," vēl piemetina Rožukalne.

Savukārt Rīga TV24 pieeja esot bijusi citāda. "Ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem ir problēmas ar kvalitatīvu saturu un augstas konkurences apstākļos viņi ir ieinteresēti paplašināties un iegūt kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu. Līdz šim viņu saturs nav bijis pietiekami daudzveidīgs – ne tematiski, ne saturiski, ne avotu ziņā," vērtē RSU profesore un vēl piemetina, ka Rīga TV24 īpašniekiem noteikti svarīga šķiet arī Latvijas Avīzes auditorija un reputācija.

"No mediju sistēmas viedokļa tas nozīmē palielināt koncentrāciju – mazākam īpašnieku skaitam pieder lielāks mediju kanālu skaits. Rīga TV24 pārstāv tos mērķus mediju darbībā, kas pārsvarā ir saistīti ar komerciālajām interesēm, ar tirgus faktoriem. Savā ziņā daļa no satura ir tāda hibrīdmediju darbošanās, kur skatītāji var iepazīt, ko nozīmē klientiskas attiecības starp mediju profesionāļiem un viņu informācijas avotiem. Kā mēs redzam, tur gandrīz vai savus darba kabinetus iekārtojuši dažādu organizāciju vadītāji un lobētāji. Tas nozīmē, ka mediju veidotāji neuzskata, ka mediji ir daļa no īpašas sabiedrības apakšsistēmas, bet mēģina saplūst ar citām sistēmām," tā Rožukalne, kura vienlaikus atkārtoti uzsver, ka profesionālu mediju darbība būtu jāsaista ne tikai ar tirgus interesēm, bet arī citiem jautājumiem: demokrātijas kvalitāti, auditorijas iekļaušanu un profesionālajām vērtībām.


Darījumu vēl vērtēs

Rīga TV24 īpašnieku pārstāvji jau pieminētajā De facto sižetā akcentējuši, cik grūti vietējiem medijiem ir konkurēt ar starptautiskā tirgus spēlētājiem. Tomēr latvju bāleliņi paši par sevi nav vien tāda "svētā govs". "Ja mēs paskatāmies to otro pusi – sociālo atbildību, sabiedrības ieguvumu, profesionālo kvalitāti –, tad šīs korporatīvās, starptautiskās mediju organizācijas piedāvā bieži vien kvalitatīvāku un atbildīgāku saturu," saka RSU profesore. Viņa arī pieļauj, ka, iespējams, šis jautājums būtu jāvērtē vēl no konkurences viedokļa, jo šajā gadījumā runa ir ne tikai par reklāmas, bet arī auditorijas tirgu.

Konkurences padomes pārstāve Paula Vilsone SestDienai atzīst, ka šis darījums vēl nav vērtēts, jo vismaz pirmsšķietami tā apjomi neatbilstot tiem kritērijiem, kuru gadījumā jāprasa atļauja padomei. Proti, Konkurences likumā ir noteikts, ka tirgus dalībniekiem atļauja Konkurences padomei, iesniedzot ziņojumu, ir jāprasa tad, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 30 miljoni eiro vai arī vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro. Tomēr, kā norāda Vilsone, Konkurences padomes eksperti pievērsīšoties šim darījumam un izvērtēs, vai nav citu kritēriju, kas norāda, ka nepieciešama jau padziļinātāka izpēte.

Rožukalne vēl atgādina, ka tas, kā šobrīd pietrūkst mediju regulācijā, ir atbildīguma daļa. Un te jāpiezīmē, ka Rīga TV24 arī saņem finansējumu sabiedriskā pasūtījuma realizēšanai. "Ja tiek saņemts atbalsts, tad tas tiek arī atbilstoši izmantots, ne uzturēts šis hibrīda statuss, kur daļa no raidījumiem ir tādi sabiedrisko attiecību produkti," vēl piezīmē mediju eksperte.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne.

Top komentāri

Atis Priedītis
A
Būtu jau jāsāk atklāti atzīt, ka jebkuru lielo masu mediju kāds sponsorē un "diriģē". Piemēram, nra.lv ir Lemberga rupurs un droši vien tāds paliks pat gadījumā ja Lembergu notiesās un ieliks cietumā. Katra portāla ievaddaļā būtu jānorāda tā cilvēka vai cilvēku grupas uzvārds vai uzvārdi. Lai cilvēki uzreiz saprot no "kurienes sunim aug aste".
Apskatnieks.
A
Diena noteikti ir īstais medijs, kurš runā par mediju nozares neatkarību :D :D
jānis
j
Domāju, ka tas viss ir diezgan neinteresanti, jo nav jau svarīgi, kam pieder (runa par godīgiem cilvēkiem), bet par saturu. Latvijā ar saturu ir tā kā ir, pastāv arī nopietna cenzūra.Tā kā lai tik pērk un pārdod, kaut ko labu sagaidīt ir veltas cerības.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Stukānam nav jāizvēlas vieglākais ceļš(4)

Var teikt, ka šodien piektdien zvērestu nodevušajam jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir pirmā īstā darbdiena. Ievēlēts ar lielu vienprātību, nevis šaura partiju loka atbalstu un jau šobrīd ...

Cer uz valdības atbalstu(1)

Pēdējā laikā uzvirmojušās bažas par to, ka Covid-19 radītie draudi joprojām ir nopietni, likuši sarosīties mūsu valdībai, koncentrējoties uz jauniem pasākumiem risku ierobežošanai. Savukārt uzņēmēji...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē